Latvijas inflācija decembrī: vai tā sasniegs 3% slieksni?

Latvijas mājsaimniecībām gada nogales cenu kāpums ietekmēs ikdienas izdevumus, taču prognozes iznākumu noteiks viens konkrēts skaitlis: Eurostat publicētā saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa 2026. gada decembrī. Eurostat šo indeksu izmanto inflācijas salīdzināšanai Eiropas valstīs un publicē tā mēneša gada pārmaiņu rādītājus. Decembra rādītājs vēl nav zināms; 3,0% slieksni varēs pārbaudīt tikai pēc attiecīgo datu publicēšanas.

Ko tieši jautā prognoze?

• Vai Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa 2026. gada decembrī būs vismaz 3,0%?
• Prognoze attiecas uz decembri; tās iznākumu noteiks pēc decembra datu publicēšanas.
• Atbilde būs “jā”, ja Eurostat publicētais rādītājs būs 3,0% vai lielāks.
• Atbilde būs “nē”, ja publicētais rādītājs būs mazāks par 3,0%.
• Pārbaudei jāizmanto Eurostat mēneša gada pārmaiņu datu tabula, atlasot Latviju un 2026. gada decembri.

Šis jautājums nav par to, cik cenas pieaugs tikai decembrī. Gada pārmaiņa salīdzina 2026. gada decembra cenu līmeni ar 2025. gada decembra līmeni. Ja, piemēram, novembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gandrīz nemainītos, decembra gada inflācija joprojām varētu būt virs 3%, jo salīdzinājumā tiek ņemts vērā vesels gads.

Kāpēc pašreizējais inflācijas rādītājs vēl neizšķir decembri?

Eurostat publicē Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas pa mēnešiem. Lai godīgi novērtētu attālumu līdz 3,0% slieksnim, vajadzīgs pēdējais publicētais Latvijas rādītājs kopā ar tā mēnesi un publicēšanas datumu. Šie trīs dati šeit nav apstiprināti, tāpēc pašreizējo inflācijas līmeni vai tā starpību pret slieksni nevar droši nosaukt.

Tas ir svarīgs ierobežojums, nevis sīkums. Starpība starp pēdējo zināmo rādītāju un 3,0% palīdzētu saprast, cik lielas pārmaiņas līdz decembrim būtu vajadzīgas. Bez pārbaudīta sākuma punkta apgalvojums, ka slieksnis ir tuvu vai tālu, radītu nepamatotu priekšstatu par prognozes izredzēm.

Arī tad, kad jaunākais rādītājs ir zināms, tas ir tikai atskaites punkts. Mēneša gada pārmaiņa var palielināties vai samazināties, mainoties gan pašreizējām cenām, gan salīdzinājuma bāzei pirms gada. Piemēram, straujāks cenu kāpums 2025. gada nogalē varētu mazināt 2026. gada decembra gada tempu, ja jaunās cenas aug lēnāk. Pretējs salīdzinājums tempu varētu paaugstināt.

Kā inflācija varētu sasniegt vai pārsniegt 3%?

Ceļš līdz atbildei “jā” neprasa, lai katra prece decembrī kļūtu par 3% dārgāka. Pietiktu ar to, ka visa indeksā ietvertā patēriņa groza cenu līmenis decembrī būtu vismaz par 3,0% augstāks nekā pirms gada. To var veicināt noturīgs cenu kāpums vairākās izdevumu grupās vai straujāks sadārdzinājums dažās lielākas ietekmes grupās.

Pārtika ir viegli pamanāma, jo to pērk bieži, taču inflācijas rādītāju veido plašāks preču un pakalpojumu kopums. Mājsaimniecības izdevumus ietekmē arī mājokļa uzturēšana, transports un pakalpojumi. Ja vairākās šādās grupās cenas turpinātu pieaugt, kopējais gada temps līdz decembrim varētu sasniegt slieksni pat tad, ja atsevišķu preču cenas samazinātos.

Vēl viens iespējamais ceļš ir salīdzinājuma bāze. Gada inflācija rāda attiecību pret konkrētu mēnesi iepriekšējā gadā, tādēļ pat mērenas cenu izmaiņas 2026. gada nogalē varētu dot augstāku gada rādītāju, ja 2025. gada decembra cenu līmenis salīdzinājumā bijis zemāks. Vai tas notiks, parādīs tikai attiecīgie dati.

Kāds būtu ceļš zem 3% sliekšņa?

Atbilde “nē” nozīmētu, ka decembra gada pārmaiņa ir mazāka par 3,0%. Tas ne vienmēr nozīmētu cenu kritumu. Ja rādītājs būtu, piemēram, 2,9%, cenas kopumā joprojām būtu augstākas nekā 2025. gada decembrī, tikai gada pieaugums nesasniegtu prognozes slieksni.

Šādu iznākumu varētu veicināt lēnāks cenu kāpums gada pēdējos mēnešos, cenu samazinājums dažās izdevumu grupās vai augstāka salīdzinājuma bāze 2025. gada decembrī. Vienas preču grupas izmaiņas pašas par sevi iznākumu negarantē: nozīme ir tam, kā visas indeksā iekļautās cenas kopā ietekmē Latvijas gada rādītāju.

Tāpēc ikdienas novērojums veikalā var atšķirties no oficiālā skaitļa. Konkrēta ģimene var vairāk tērēt pārtikai vai degvielai nekā vidēji indeksā izmantotajā patēriņa struktūrā. Tās personīgais sadārdzinājums var būt lielāks vai mazāks par Eurostat publicēto Latvijas inflācijas tempu, taču prognozes iznākumu nosaka tikai definētais indekss.

Kāpēc šis rādītājs ir noderīgs mājsaimniecībām?

Saskaņotais patēriņa cenu indekss ļauj salīdzināt inflāciju starp Eiropas valstīm pēc kopīgas metodikas. Tas dod plašāku priekšstatu par cenu līmeni nekā viena veikala cenu zīmes vai viens rēķins. Vienlaikus indekss nepasaka, cik tieši pieaugs katras mājsaimniecības izdevumi: to nosaka arī tās ieradumi un nepieciešamie pirkumi.

Gada inflācijas tempa samazināšanos ir viegli pārprast. Ja temps nokrīt no augstāka līmeņa līdz 2%, tas parasti nozīmē, ka cenas kopumā aug lēnāk, nevis atgriežas agrākajā līmenī. Mājsaimniecībai, kura plāno ziemas izdevumus, šī atšķirība ir praktiska: lēnāks pieaugums var mazināt papildu spiedienu uz budžetu, bet neatceļ jau notikušu sadārdzinājumu.

Līdz decembrim ir lietderīgi sekot vienai un tai pašai rādītāju virknei. Salīdzinot dažādu avotu skaitļus, jāpārbauda, vai tie attiecas uz saskaņoto indeksu, uz Latviju un uz gada pārmaiņu, nevis uz nacionālo indeksu vai izmaiņu pret iepriekšējo mēnesi. Pretējā gadījumā šķietama pretruna var rasties tikai atšķirīgas mērvienības dēļ.

Kad būs zināma atbilde?

Prognozes termiņš ir 2026. gada 31. decembris, bet tās iznākumu šajā datumā vēl nevarēs noteikt. Decembra cenu novērojumi vispirms jāapkopo un jāpublicē. Pēc publicēšanas Eurostat datu tabulā jāatlasa Latvijas 2026. gada decembra saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa.

Ja publicētais skaitlis ir 3,0% vai lielāks, iznākums ir “jā”; ja tas ir mazāks par 3,0%, iznākums ir “nē”. Robežgadījumā jāvadās pēc tabulā publicētā rādītāja, nevis pēc noapaļota skaitļa citā pārstāstā. Nākamais izšķirošais pārbaudes punkts ir tieši Eurostat decembra rādītāja publicēšana.

Avots: Eurostat