Latvijas inflācija zem 3% decembrī: termiņš 30. novembris

Latvijas 2026. gada decembra inflācijas sliekšņa jautājums tiks vērtēts pēc viena salīdzināma publiska rādītāja: Eurostat publicētajām saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņām. Prognožu tirgus tiks slēgts 2026. gada 30. novembrī, pirms decembra sākuma, tādēļ vēlāki cenu dati vairs nevarēs ietekmēt dalībnieku izvēli. Mājsaimniecībām svarīgākais būs tas, vai decembra rādītājs nonāks zem 3,0%, nevis tas, vai cenas vienā konkrētā mēnesī būs kritušās.

Prognozes nosacījumi īsumā

• Jautājums: vai Latvijas SPIC gada pārmaiņas 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
• Izvēles termiņš: 2026. gada 30. novembris.
• “Jā”: Eurostat publicētais decembra rādītājs ir 2,9% vai zemāks.
• “Nē”: rādītājs ir 3,0% vai augstāks; tieši 3,0% nav zem sliekšņa.
• Rezultātu nosaka Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR par Latviju.

Šis ir reputācijas punktos balstīts prognožu jautājums, nevis personisks finanšu padoms. Tas neparedz konkrētas pārtikas, elektrības, degvielas vai pakalpojumu cenas un neaizstāj mājsaimniecības budžeta izvērtēšanu.

Ko patiesībā mēra 3% slieksnis

Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē saskaņotā patēriņa cenu indeksa jeb SPIC mēnešu gada pārmaiņu rādītājus pa valstīm, tostarp Latvijai. Decembra gada pārmaiņas parāda, par cik procentiem patēriņa cenu līmenis 2026. gada decembrī atšķiras no 2025. gada decembra.

Tādēļ jautājums nav par visu 2026. gadu kopumā un nav arī par gada vidējo inflāciju. Tas attiecas uz vienu konkrētu salīdzinājumu starp diviem decembriem. Gada vidējais rādītājs var būt augstāks vai zemāks, jo tajā vienādā mērā piedalās visi divpadsmit mēneši.

Slieksnis ir formulēts stingri. Ja Eurostat tabulā redzams 2,9%, iznākums ir “jā”. Ja publicēti 3,0%, iznākums ir “nē”, jo 3,0% nav zem 3,0%. Tāds pats “nē” rezultāts būtu pie jebkuras augstākas vērtības.

Gada un mēneša inflācija nav viens un tas pats

Gada inflācija salīdzina cenu līmeni ar tā paša mēneša līmeni pirms gada. Mēneša inflācija savukārt salīdzina cenas ar iepriekšējo mēnesi. Šie rādītāji var vienlaikus virzīties pretējos virzienos.

Piemēram, cenas decembrī var nedaudz samazināties salīdzinājumā ar novembri, bet joprojām būt vairāk nekā par 3% augstākas nekā iepriekšējā gada decembrī. Iespējama arī pretēja situācija: cenas mēneša laikā pieaug, taču gada inflācija samazinās, ja salīdzinājuma bāze iepriekšējā gada decembrī bijusi augsta.

Šo parādību bieži dēvē par bāzes efektu. Tā nenozīmē, ka mājsaimniecības izdevumi automātiski kļūst mazāki. Inflācijas tempa kritums parasti norāda, ka kopējais cenu līmenis aug lēnāk, nevis ka tas atgriežas agrākajā līmenī.

Tieši tādēļ atsevišķi paziņojumi par viena mēneša cenu izmaiņām vēl nedod atbildi uz prognozes jautājumu. Izšķirošais būs Eurostat gada pārmaiņu lauks par 2026. gada decembri.

Kāpēc SPIC var atšķirties no nacionālā cenu indeksa

SPIC ir Eiropas Savienībā saskaņots rādītājs. Tā metodoloģija veidota tā, lai Latvijas cenu pārmaiņas būtu salīdzināmas ar citu dalībvalstu un eirozonas datiem. Tieši šo priekšrocību dēļ prognozes atrisināšanai izvēlēta Eurostat kopa.

Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss arī raksturo patērētāju cenu pārmaiņas, taču tā tvērums un atsevišķu izdevumu uzskaite var atšķirties no SPIC metodoloģijas. Tādēļ vienam mēnesim publicētie skaitļi ne vienmēr būs identiski.

Ja nacionālajā paziņojumā redzamais gada inflācijas rādītājs atrastos vienā 3% sliekšņa pusē, bet Eurostat SPIC rādītājs — otrā, prognozes rezultātu noteiktu tikai SPIC. Tas novērš iespēju pēc termiņa izvēlēties izdevīgāko no vairākiem līdzīgiem indikatoriem.

Atšķirība nenozīmē, ka viens indekss ir kļūdains. Tie ir radniecīgi statistikas mēri ar atšķirīgiem lietojumiem: nacionālais indekss kalpo vietējās cenu dinamikas vērtēšanai, bet SPIC nodrošina starptautisku salīdzināmību.

Pārtikas, enerģijas, transporta un pakalpojumu cenas var kustēties atšķirīgi

Kopējais SPIC apkopo plašu patēriņa grozu, tādēļ tas nav vienāds ar katras ģimenes personisko inflāciju. Mājsaimniecība, kura lielu budžeta daļu tērē apkurei un transportam, cenu pārmaiņas var izjust citādi nekā ģimene, kurai lielāku daļu veido īre, pārtika vai aprūpes pakalpojumi.

Pārtikas un enerģijas izdevumi

Pārtikas budžetā svarīgas ir ne tikai kopējās indeksa pārmaiņas, bet arī konkrētu produktu cenu dinamika un pirkumu paradumi. Pat pie kopējās inflācijas zem 3% atsevišķas pārtikas grupas var sadārdzināties straujāk, kamēr citas kļūst lētākas vai saglabā iepriekšējo cenu.

Enerģijas izmaksas mēdz būt svārstīgas un sezonālas. Elektrības, siltumenerģijas vai citu energoresursu cenu kritums var bremzēt kopējo inflāciju, taču mājsaimniecības rēķinu vienlaikus ietekmē patēriņš, tarifu struktūra un apkures sezona. Zemāks inflācijas rādītājs pats par sevi negarantē zemāku decembra rēķinu.

Transports un pakalpojumi

Transporta izdevumos nozīme ir degvielai, sabiedriskā transporta maksai, automobiļa uzturēšanai un remontam. Viena komponenta samazinājums var līdzsvarot citas izmaksas, tādēļ kopējais transporta cenu virziens ne vienmēr sakrīt ar degvielas cenas izmaiņām.

Pakalpojumu cenas bieži ietekmē darbaspēka izmaksas, līgumi un cenu pārskatīšanas grafiki. Tās var saglabāt noturīgāku pieaugumu arī tad, ja preču vai enerģijas cenu spiediens mazinās. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ar vienu redzamu cenu kategoriju nepietiek, lai droši paredzētu kopējo decembra SPIC.

Praktiskai budžeta plānošanai mājsaimniecībai noder savu lielāko izdevumu grupu salīdzinājums vairāku mēnešu garumā. Kopējais rādītājs raksturo valsts vidējo cenu kustību, nevis katra pircēja individuālo grozu.

Kas var aizvest rādītāju zem vai virs 3%

“Jā” scenārijam nepieciešams, lai decembra SPIC gada pieaugums būtu mazāks par 3,0%. To varētu veicināt pieticīgāks cenu kāpums vairākās lielās patēriņa grupās, cenu kritums kādā svārstīgā kategorijā vai salīdzinājumam labvēlīgs iepriekšējā gada bāzes līmenis.

“Nē” scenārijs īstenotos, ja kopējais gada pieaugums sasniegtu vismaz 3,0%. Šādā virzienā var darboties plašāks pārtikas, enerģijas, transporta vai pakalpojumu sadārdzinājums. Tomēr no pieejamā Eurostat datu kopas apraksta vien nevar pamatoti noteikt, kurš scenārijs ir ticamāks.

Nenoteiktību rada arī tas, ka kopējo rādītāju nosaka daudzu cenu grupu svars un pārmaiņas, nevis vienkāršs redzamāko cenu vidējais lielums. Turklāt līdz decembrim iespējami gan ārēji cenu satricinājumi, gan bāzes efekti, kuru ietekme iepriekš nav droši zināma.

Kā un kad tiks noteikts galīgais rezultāts

Prognožu tirgus tiek slēgts 30. novembrī, lai izvēle būtu izdarīta pirms prognozējamā mēneša sākuma. Rezultāta noteikšanai izmanto pirmo Eurostat publicēto pilno Latvijas 2026. gada decembra SPIC gada pārmaiņu rādītāju datu kopā PRC_HICP_MANR.

Ja šī vērtība pēc sākotnējās publikācijas tiek pārskatīta, vērā ņem jaunāko Eurostat pieejamo rādītāju līdz 2027. gada 28. februārim. Labojumi, kas parādās pēc šā datuma, prognozes iznākumu vairs nemaina.

Tātad nākamais izšķirošais pārbaudījums pēc tirgus slēgšanas būs pilnā decembra rādītāja parādīšanās Eurostat tabulā. Līdz tam atsevišķi mēneša dati var mainīt priekšstatu par inflācijas virzienu, bet tie paši par sevi neatrisina jautājumu.

Autors: Latbiotech redakcija.

Avots: Eurostat