Latvijas inflācija zem 3%: izšķirs 2026. gada decembris

1. gada rudenī uzmanība pāriet no atsevišķu mēnešu cenu svārstībām uz decembra gala rādījumu. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicē Latvijas oficiālos patēriņa cenu indeksus un cenu pārmaiņu datus, un tieši tās pirmais paziņojums par 2026. gada decembri noteiks, vai gada inflācija būs zem 3%. Prognozes termiņš ir 2026. gada 31. decembris, kad beidzas vērtējamais cenu periods, lai gan oficiālais rezultāts būs zināms vēlāk.

Prognozes karte

• Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
• Termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• JĀ: CSP publicē gada cenu pārmaiņas, kas ir mazākas par 3,0%.
• NĒ: CSP publicē 3,0% vai lielāku rādītāju.
• Atrisinājums: CSP pirmais oficiālais paziņojums par 2026. gada decembra patēriņa cenām.

Ko patiesībā mērīs decembra inflācijas rādītājs

Gada inflācija 2026. gada decembrī parādīs, par cik kopējais patēriņa cenu līmenis būs mainījies salīdzinājumā ar 2025. gada decembri. Tas nav tas pats, kas visa 2026. gada vidējā inflācija, kurā tiek salīdzināti divpadsmit mēnešu vidējie cenu līmeņi.

Šī atšķirība ir svarīga. Gada laikā inflācija var gan paātrināties, gan palēnināties, tādēļ decembra rādījums raksturo konkrētu salīdzinājumu starp diviem mēnešiem. Savukārt gada vidējais rādītājs ietver arī cenu pārmaiņas, kas notikušas agrāk un līdz decembrim jau zaudējušas tiešo ietekmi uz mēneša gada tempu.

Arī inflācija zem 3% nenozīmē, ka cenas ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Tā nozīmē, ka kopējais cenu līmenis joprojām var būt augstāks nekā pirms gada, tikai pieaugums ir bijis mazāks par noteikto slieksni. Faktisku cenu kritumu kopumā raksturotu negatīva gada pārmaiņa.

Prognozes atrisināšanai jāizmanto CSP nacionālais patēriņa cenu indekss. Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss ir paredzēts salīdzinājumiem starp Eiropas Savienības valstīm, taču tā metodika un aptvērums var atšķirties. Tāpēc Eurostat rādījums, pat ja tas publicēts līdzīgā laikā, šo jautājumu neizšķirs.

Pārtika, mājoklis, transports un pakalpojumi veido kopējo ainu

Patēriņa cenu indekss ir svērts vidējais rādītājs. Tajā dažādu preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas tiek apvienotas atbilstoši to nozīmei mājsaimniecību patēriņa izdevumos. Vienas kategorijas sadārdzinājumu tādēļ var daļēji līdzsvarot stabilākas vai zemākas cenas citā kategorijā.

Pārtikas cenas ietekmē gandrīz katru mājsaimniecību

Pārtikas cenu kustību cilvēki pamana bieži, jo veikalus apmeklē regulāri. Tomēr atsevišķa produkta straujš sadārdzinājums vēl nenosaka kopējo inflāciju. Nozīme ir plašākām cenu pārmaiņām pārtikas produktu grupās un šo izdevumu svaram kopējā patēriņa grozā.

Pārtikas cenas var ietekmēt izejvielu izmaksas, ražas, enerģijas patēriņš ražošanā, transports un mazumtirdzniecības cenu lēmumi. Līdz decembrim nozīmīga būs ne tikai cenu kustība konkrētajā mēnesī, bet arī tas, kāds bija salīdzinājuma līmenis 2025. gada nogalē.

Mājokļa un transporta izmaksas var mainīties sezonāli

Mājokļa izdevumos ietilpst ar dzīvesvietas uzturēšanu saistītas preces un pakalpojumi, tostarp enerģija un komunālie maksājumi. Decembrī apkures sezonas izmaksas mājsaimniecību budžetos kļūst īpaši redzamas. Tarifu, energoresursu cenu vai valsts atbalsta nosacījumu pārmaiņas var ietekmēt gan kopējo indeksu, gan cilvēku ikmēneša rēķinus.

Transporta izmaksās būtiska var būt degvielas cenu dinamika, taču kategorija neaprobežojas tikai ar degvielu. Tajā ietilpst arī transportlīdzekļu iegādes, uzturēšanas un transporta pakalpojumu izmaksas. Degvielas cenu kritums var mazināt kopējo inflāciju, bet šo ietekmi var pārspēt cenu kāpums citās lielās izdevumu grupās.

Pakalpojumu cenas bieži ir saistītas ar darba samaksu, telpu uzturēšanu un citiem vietējiem izdevumiem. Ja pakalpojumu sadārdzinājums saglabājas plašs, kopējai inflācijai var būt grūtāk noslīdēt zem 3%, pat ja preču vai enerģijas cenas kļūst stabilākas.

Kāpēc personiskā inflācija var nesakrist ar CSP rādītāju

CSP indekss atspoguļo vidējo patēriņa struktūru, nevis vienas konkrētas ģimenes pirkumus. Mājsaimniecībai, kas lielu ienākumu daļu tērē pārtikai, apkurei vai degvielai, cenu pārmaiņas šajās kategorijās būs jūtamākas nekā vidējā rādītājā.

Savukārt cilvēks, kurš pārvietojas ar sabiedrisko transportu, dzīvo energoefektīvā mājoklī un mazāk tērē pārtikai, var piedzīvot citādu izmaksu dinamiku. Atšķirības rada arī mājokļa veids, apkures risinājums, ģimenes lielums, veselības izdevumi un izmantotie pakalpojumi.

Tāpēc gada inflācija zem 3% pati par sevi neapliecinātu, ka ikvienas mājsaimniecības dzīves dārdzība aug lēni. Tāpat 3% vai augstāks kopējais rādītājs nenozīmētu vienādu sadārdzinājumu visiem iedzīvotājiem.

Personisko cenu slogu var novērtēt, sadalot savus regulāros izdevumus galvenajās grupās un salīdzinot pašreizējās izmaksas ar iepriekšējā gada decembri. Šāds aprēķins neaizstāj oficiālo indeksu, bet palīdz saprast, kāpēc personiskā pieredze atšķiras no valsts vidējā rādījuma.

Pirktspēju nosaka arī ienākumu pārmaiņas

Inflācija rāda cenu kustību, bet mājsaimniecību pirktspēja ir atkarīga arī no darba algas, pensijas, pabalstiem un citiem ienākumiem. Ja cilvēka rīcībā esošie ienākumi aug straujāk par viņa izdevumu sadārdzinājumu, reālā pirktspēja var uzlaboties. Ja ienākumi atpaliek no cenu kāpuma, ar to pašu budžetu iespējams nopirkt mazāk.

Arī scenārijs zem 3% nebūtu automātiska garantija pirktspējas pieaugumam. Mājsaimniecībai ar nemainīgiem ienākumiem un strauji augošām būtisko preču izmaksām finansiālais spiediens var saglabāties. Toties stabilākas cenas kopā ar ienākumu kāpumu parasti rada labvēlīgākus apstākļus budžeta atjaunošanai un uzkrājumiem.

Vērtējot savu situāciju, lietderīgi nošķirt trīs jautājumus:

• vai kopējais cenu līmenis joprojām aug;
• kuras izdevumu kategorijas sadārdzinās tieši konkrētajā mājsaimniecībā;
• vai ienākumu pieaugums kompensē šo papildu slogu.

Kas var novest pie JĀ vai NĒ iznākuma

JĀ scenārijam būtu nepieciešams, lai decembra kopējā cenu līmeņa pieaugums pret iepriekšējā gada decembri paliktu zem 3%. To varētu veicināt mērenākas pārtikas, enerģijas un transporta izmaksas, vājāks cenu spiediens pakalpojumos vai labvēlīgs salīdzinājums ar augstāku cenu bāzi 2025. gada nogalē.

NĒ scenārijs iestātos, ja CSP pirmajā paziņojumā norādītu 3,0% vai lielāku gada pārmaiņu. Šādu iznākumu varētu sekmēt plašāks pakalpojumu cenu kāpums, pārtikas sadārdzinājums, enerģijas izmaksu pieaugums vai vairāku kategoriju vienlaicīga augšupeja.

Neviens atsevišķs veikala čeks, degvielas cena vai komunālais rēķins nevar droši paredzēt kopējo rezultātu. Izšķiroša būs visu indeksā iekļauto kategoriju kopējā, ar svariem aprēķinātā ietekme. Papildu nenoteiktību rada noapaļošana: 2,9% nozīmēs JĀ, bet 3,0% — NĒ.

CSP pirmais decembra paziņojums noteiks rezultātu

Prognozi atrisinās CSP nacionālā patēriņa cenu indeksa pirmā oficiālā publikācija par 2026. gada decembri. Jāizmanto tajā norādītās kopējās patēriņa cenu pārmaiņas pret 2025. gada decembri, nevis mēneša pārmaiņa, gada vidējā inflācija vai Eurostat saskaņotais indekss.

Ja publicētais gada rādītājs būs mazāks par 3,0%, rezultāts būs JĀ. Ja tas būs tieši 3,0% vai lielāks, rezultāts būs NĒ. Līdz publikācijai jebkurš vērtējums paliek prognoze, jo decembra cenas un visu kategoriju gala svari jāapkopo oficiālajā indeksā.

Nākamais izšķirošais pārbaudes punkts būs CSP patēriņa cenu sadaļā publicētais decembra paziņojums. Tas ļaus vienlaikus redzēt gan kopējo gada inflāciju, gan galvenās preču un pakalpojumu grupas, kas gala rezultātu virzījušas uz augšu vai leju.

Autors: Latbiotech ekonomikas redakcija.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde