100 €/MWh robeža: ko ES rudens plāni nozīmē Latvijai

Autors: Latbiotech redakcija
Publicēts: 2026. gada 1. septembrī

100 €/MWh šajā analīzē ir pārbaudāma elektroenerģijas cenas robeža, nevis apgalvojums par gaidāmo cenu. Eiropas Komisijas 28. augusta informācija apliecina, ka dalībvalstis gatavojas 2026./2027. gada ziemas enerģētiskās drošības pasākumiem. Latvijas iedzīvotājiem tagad būtiskākie rādītāji ir Inčukalna krātuves piepildījums un Nord Pool Latvijas cenu zonas mēneša vidējā cena.

Būtība īsumā

• ES gatavo ziemas enerģētiskās drošības pasākumus, taču gala lēmumi vēl var mainīties.
• Inčukalna krājumi ietekmē reģiona noturību, bet vieni paši nenosaka mājsaimniecību tarifus.
• Nord Pool Latvijas zonas cenu jāsalīdzina ar to pašu mēnesi 2025. gadā.
• Galvenie riski ir auksts laiks, piegāžu traucējumi un vienlaicīgs patēriņa kāpums Eiropā.

Ko dati jau rāda un kādas vērtības vēl trūkst

Pašlaik pieejamā Eiropas Komisijas informācija apstiprina gatavošanos ziemai, taču tajā nav norādīts ne aktuālais Inčukalna piepildījuma procents, ne Latvijas Nord Pool mēneša vidējā cena. Tādēļ no šā avota vien nevar secināt, ka enerģija Latvijā kļūs dārgāka vai lētāka.

Inčukalna operatīvais rādītājs jāpārbauda Conexus Baltic Grid informācijā, bet Latvijas cenu zonas vēsturiskās un aktuālās vairumtirdzniecības cenas — Nord Pool datu portālā. Salīdzinājumam jāizmanto vienāda metodoloģija un identiski kalendārie periodi, piemēram, 2026. gada augusts pret 2025. gada augustu.

Inčukalna krājumi ir drošības rezerve, nevis gala tarifs

Augsts krātuves piepildījums parasti palielina piegāžu drošības rezervi un samazina nepieciešamību aukstākajās dienās steidzami iepirkt gāzi. Tomēr piepildījuma procents neatklāj krājumu iegādes cenu, pieejamo izņemšanas jaudu vai to, cik liela daļa gāzes paredzēta Latvijas patēriņam.

Arī pilna krātuve negarantē zemus apkures rēķinus. Gala maksu ietekmē siltumražotāja kurināmā portfelis, iepriekš noslēgtie līgumi, regulētie tarifi, laikapstākļi un konkrētās ēkas energoefektivitāte. Savukārt nepietiekami krājumi palielinātu jutību pret piegāžu traucējumiem un cenu lēcieniem Eiropas tirgū.

ES lēmumu ietekme līdz Latvijas rēķiniem nonāk netieši

Kopīgi uzglabāšanas mērķi un koordinēti gāzes iepirkumi var mazināt risku, ka dalībvalstis ziemas priekšvakarā konkurē par vienām un tām pašām piegādēm. Taču pārāk strauja krājumu papildināšana īsā periodā var palielināt pieprasījumu un īslaicīgi uzturēt augstākas vairumtirdzniecības cenas.

Elektroenerģijas tirgū gāzes cena ir tikai viens faktors. Latvijas Nord Pool zonu ietekmē arī starpsavienojumu pieejamība, vēja un hidroenerģijas izstrāde, elektrostaciju remonti un patēriņš Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Plašāku kontekstu par šiem faktoriem sniedz skaidrojums par Nord Pool cenu svārstībām. Viena mēneša vidējais rādītājs neparāda īsus vakara cenu maksimumus, kas var būt svarīgi dinamiskā tarifa lietotājiem.

Trīs galvenie riski mājsaimniecībām ziemā

• Ilgstošs aukstums vienlaikus palielinātu gāzes, siltuma un elektroenerģijas patēriņu.
• Starpsavienojumu vai ražošanas iekārtu traucējumi varētu radīt krasas stundas cenu svārstības.
• Mainīgas cenas līgums patērētājam ātrāk nodod biržas cenu kāpumu, bet arī ļauj izmantot kritumu.

Iedzīvotājiem ir vērts pārbaudīt, vai elektroenerģijas līgumā cena ir fiksēta vai piesaistīta biržai, un salīdzināt kopējo maksu par kilovatstundu, ne tikai tirgotāja reklamēto enerģijas cenu. Siltuma lietotājiem nozīmīgākais būs sava siltumapgādes uzņēmuma apstiprinātais tarifs.

Kā tiks vērtēta 100 €/MWh robeža

Pārbaudāmais jautājums ir, vai 2026. gada septembra Nord Pool Latvijas cenu zonas mēneša vidējā nākamās dienas tirgus cena sasniegs vismaz 100 EUR/MWh. Jā izmanto Latvijas zona, periods no 1. līdz 30. septembrim, eiro par megavatstundu un cena bez PVN.

Atbilde būs “jā”, ja Nord Pool publiskotā mēneša vidējā cena ir 100,00 EUR/MWh vai augstāka. Atbilde būs “nē”, ja tā ir zemāka. Vēlāki datu labojumi jāņem vērā tikai tad, ja Nord Pool tos publicē pirms rezultāta noteikšanas. Stāsta vērtējumu mainītu arī jauns Eiropas Komisijas lēmums par krājumu mērķiem vai būtiska Inčukalna rādītāja novirze pirms apkures sezonas.

Avots: Eiropas Komisija