ECB 10. septembra likmes: vai saruks Latvijas kredītu izmaksas?

Eiropas Centrālās bankas septembra lēmuma prognoze ir nonākusi izšķirošajā posmā: ECB Padomes kalendārs apstiprina, ka monetārās politikas sanāksme notiks 2026. gada 9.–10. septembrī. Latvijas kredītņēmējiem būtiski būs ne tikai tas, vai likmes samazinās, bet arī tas, kad pārmaiņas sasniegs Euribor un konkrētā aizdevuma nākamo procentu likmes pārskatīšanas datumu.

Autors: Latbiotech redakcija

Kas tieši izšķirs prognozes iznākumu

• Jautājums: vai 10. septembrī ECB pazeminās visas trīs galvenās procentu likmes?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris, kad gaidāms ECB monetārās politikas paziņojums.
• TAIP iznākums: visas trīs likmes noteiktas zemākas nekā tieši pirms sanāksmes.
• NĒ iznākums: pazemināta tikai daļa likmju, tās atstātas nemainīgas vai paaugstinātas.
• Rezultātu nosaka ECB paziņojums un oficiālā galveno procentu likmju lapa.

Šis nosacījums ir stingrāks par ikdienā lietoto formulējumu, ka ECB samazinājusi procentu likmes. Lai iznākums būtu TAIP, zemāk jānosaka noguldījumu iespējas likme, galveno refinansēšanas operāciju likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme.

Ja ECB mainītu tikai vienu vai divas no tām, prognozes rezultāts būtu NĒ. Tas pats attiektos uz lēmumu visas likmes saglabāt vai kādu no tām palielināt. Ja paziņojumā norādītais jaunais līmenis stātos spēkā dažas dienas vēlāk, izšķirošs būtu skaidri noteiktais jaunais likmju līmenis, ko pēc tam apliecina ECB publicētā likmju vēsture un spēkā stāšanās datums.

Argumenti, kas varētu atbalstīt visu trīs likmju samazinājumu

ECB Padome lēmumu nepieņem pēc viena rādītāja. Tā vērtē inflācijas perspektīvu, pamatinflāciju, algu dinamiku, ekonomikas izaugsmi, kreditēšanas nosacījumus un to, cik spēcīgi iepriekšējie lēmumi jau ietekmējuši eirozonas tautsaimniecību.

Samazinājuma iespēju palielinātu dati, kas pārliecinoši rādītu inflācijas spiediena vājināšanos un noturīgu virzību uz ECB cenu stabilitātes mērķi. Papildu arguments būtu vāja izaugsme vai kreditēšana, ja Padome secinātu, ka līdzšinējais likmju līmenis pieprasījumu ierobežo vairāk, nekā nepieciešams inflācijas kontrolēšanai.

Nozīme būs arī ECB speciālistu jaunākajām prognozēm. Ja tajās inflācijas un ekonomikas aktivitātes novērtējums tiktu pazemināts, Padomei būtu vieglāk pamatot visu trīs likmju samazināšanu. Tomēr pat šāds datu kopums negarantētu konkrētu lēmumu: ECB var izvēlēties nogaidīt, lai pārliecinātos, ka tendence nav īslaicīga.

Kāpēc tirgus gaidas var mainīties vēl pirms 10. septembra

Naudas tirgus dalībnieki nākamo ECB soli cenšas novērtēt iepriekš. Ja publiskotie dati kļūst vājāki vai inflācija atkāpjas straujāk, tirgus likmes var krist jau pirms sanāksmes. Pretēja datu aina var likt samazinājuma gaidas atlikt.

Tādēļ Euribor kustība pirms lēmuma nav pierādījums tam, kā ECB balsos 10. septembrī. Tā rāda tirgus dalībnieku kolektīvās gaidas, kuras var mainīties līdz pat paziņojumam.

Kāpēc ECB varētu likmes nemainīt

NĒ iznākumam nav nepieciešams likmju paaugstinājums. Pietiktu ar to, ka visas trīs likmes paliek līdzšinējā līmenī vai ECB samazina tikai daļu no tām.

Pauzi varētu atbalstīt noturīga pakalpojumu cenu inflācija, straujš algu kāpums vai pazīmes, ka iekšzemes cenu spiediens mazinās pārāk lēni. Padome varētu būt piesardzīga arī tad, ja ekonomikas dati būtu pretrunīgi un jaunās prognozes nesniegtu pietiekamu pārliecību par inflācijas turpmāko ceļu.

Vēl viens arguments nogaidīšanai būtu jau notikusi finanšu nosacījumu atvieglošanās. Ja tirgus likmes būtu kritušās, gaidot nākamo ECB soli, daļa stimulējošās ietekmes ekonomikā varētu parādīties vēl pirms oficiālā lēmuma. Šādā situācijā Padome varētu izvēlēties savākt papildu datus.

ECB komunikācijā nozīmīgs ir arī princips lemt katrā sanāksmē atsevišķi. Iepriekšējs samazinājums pats par sevi nenozīmē automātisku turpinājumu, bet iepriekšēja pauze neizslēdz nākamo soli uz leju.

ECB likmes un Euribor nav viens un tas pats rādītājs

ECB galvenās likmes nosaka cenu, ar kādu centrālā banka pieņem banku noguldījumus vai nodrošina noteikta veida finansējumu. Tās ir galvenais monetārās politikas signāls un būtiski ietekmē īstermiņa naudas tirgus likmes.

Euribor savukārt atspoguļo procentu likmi, par kādu eirozonas bankas varētu aizņemties nenodrošinātus līdzekļus noteiktā termiņā. Pastāv vairāki Euribor periodi, tostarp trīs, sešu un divpadsmit mēnešu termiņš. Latvijas mājokļu kredītos bieži izmantotais periods ir norādīts individuālajā līgumā.

Euribor var sākt krist, vēl pirms ECB pazemina likmes, ja tirgus šādu lēmumu jau gaida. Tas var arī samazināties lēnāk, nekā šķiet pēc ECB paziņojuma, vai īslaicīgi virzīties pretējā virzienā, ja mainās inflācijas un turpmāko lēmumu gaidas.

Tāpēc 10. septembra samazinājums nebūtu vienādojams ar tāda paša apmēra tūlītēju Euribor kritumu. ECB lēmums mainītu svarīgu atskaites punktu, bet konkrēto tirgus likmju ceļu noteiktu arī gaidas par nākamajiem mēnešiem un situācija starpbanku tirgū.

Kad izmaiņas var sasniegt Latvijas kredīta maksājumu

Mainīgās likmes hipotekārā kredīta kopējo procentu likmi parasti veido bankas pievienotā likme un līgumā noteiktais Euribor. ECB nevar tieši mainīt bankas pievienoto likmi, bet tās politika ietekmē Euribor vidi.

Svarīgs ir kredīta procentu likmes pārskatīšanas datums. Ja līgumā izmantots sešu mēnešu Euribor, jaunā vērtība parasti tiek piemērota līgumā paredzētajā pusgada pārskatīšanas reizē, nevis katru dienu. Vienam aizņēmējam pārmaiņas var parādīties drīz pēc ECB lēmuma, citam — tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Hipotētisks aprēķins palīdz saprast mērogu. Ja 100 000 eiro annuitātes kredītam atlikuši 20 gadi un kopējā procentu likme samazinās no 4,00% līdz 3,75%, mēneša maksājums saruktu aptuveni par 13 eiro. Faktiskais rezultāts būs atkarīgs no atlikuma, termiņa, atmaksas veida, Euribor perioda un līguma nosacījumiem.

Kredītņēmējam pirms lēmuma ir lietderīgi pārbaudīt:

• kurš Euribor termiņš izmantots līgumā;
• nākamo procentu likmes pārskatīšanas datumu;
• neatmaksāto pamatsummu un atlikušo termiņu;
• vai internetbankā pieejams nākamā maksājuma pārrēķins;
• kādi noteikumi attiecas uz pirmstermiņa atmaksu vai līguma maiņu.

Šie dati ļauj novērtēt personīgo ietekmi precīzāk nekā ECB lēmuma virsraksts vien. Finanšu plānā nevajadzētu iepriekš pieņemt garantētu maksājuma kritumu, jo nav zināms ne ECB iznākums, ne Euribor līmenis konkrētajā pārskatīšanas dienā.

Zemākām likmēm būtu arī otra puse noguldītājiem

Likmju samazinājums var palīdzēt aizņēmējiem, taču tas parasti mazina banku motivāciju maksāt augstus procentus par jauniem termiņnoguldījumiem un krājkontiem. Pārmaiņu ātrums dažādās bankās un produktos var atšķirties.

Jau noslēgtam fiksētas likmes termiņnoguldījumam procentu likme parasti saglabājas līdz termiņa beigām atbilstoši līgumam. Savukārt mainīgas likmes krājproduktam atlīdzība var tikt pārskatīta ātrāk. Noguldītājiem vērts salīdzināt ne tikai reklamēto likmi, bet arī termiņu, naudas izņemšanas nosacījumus un to, vai likme ir fiksēta.

Mājsaimniecībai, kurai vienlaikus ir kredīts un uzkrājums, zemāku likmju kopējais efekts tādēļ var būt jaukts: aizdevuma izmaksas potenciāli samazinās, bet procentu ienākumi no brīvajiem līdzekļiem var sarukt.

Publiskie dati, kuriem sekot līdz lēmumam

Līdz 10. septembrim prognozes vērtējumu var mainīt eirozonas inflācijas dati, pamatinflācijas un pakalpojumu cenu dinamika, algu rādītāji, ekonomikas aktivitāte un banku kreditēšanas nosacījumi. Būtiskas būs arī ECB speciālistu prognozes un Padomes skaidrojums par risku līdzsvaru.

Izšķirošais dokuments būs 10. septembra monetārās politikas paziņojums. ECB sanāksmju kalendārā septembra sēde paredzēta 9.–10. septembrī, savukārt likmju lapā tiek publicētas visas trīs galvenās likmes un to spēkā stāšanās datumi.

Pēc lēmuma Latvijas kredītņēmējiem nākamais praktiskais atskaites punkts būs nevis tikai ECB preses konference, bet līgumā izmantotā Euribor turpmākā vērtība un individuālais procentu likmes pārskatīšanas datums.

Avots: Eiropas Centrālā banka