ECB likme 10. septembrī: vai gaidāms samazinājums?

Eiropas Centrālās bankas publiskais kalendārs apstiprina, ka nākamais septembra monetārās politikas lēmums tiks pieņemts 2026. gada 10. septembrī. Latvijas kredītņēmējiem svarīgākais jautājums ir, vai ECB pazeminās noguldījumu iespējas procentu likmi. Šis datums ir arī prognozes termiņš, taču pats lēmums vēl nenozīmēs tikpat lielu vai tūlītēju Euribor kritumu.

Autors: Latbiotech ekonomikas redakcija
Publicēts: 2026. gada 27. augustā

Prognoze vienā skatā

• Jautājums: vai ECB 10. septembra lēmumā pazeminās noguldījumu iespējas procentu likmi?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris.
• “Jā” nozīmē, ka noteiktā likme būs zemāka par likmi, kas būs spēkā tieši pirms lēmuma.
• “Nē” nozīmē, ka likme paliks nemainīga vai tiks paaugstināta.
• Rezultātu noteiks ECB publicētais monetārās politikas lēmums un galveno procentu likmju tabula.

Prognoze pašlaik nav drošs apgalvojums par gaidāmo iznākumu. ECB Padome vērtēs inflāciju, algu dinamiku, ekonomikas izaugsmi, kreditēšanu un atjaunotās prognozes. Līdz ar to gan samazinājums, gan likmes saglabāšana ir ekonomiski izskaidrojami scenāriji.

ECB noguldījumu iespējas likme nav Euribor

Noguldījumu iespējas procentu likme ir viena no ECB administrētajām likmēm. Tā nosaka atlīdzību, ko eirozonas centrālās bankas maksā komercbankām par līdzekļu izvietošanu noguldījumu iespējā uz nakti, un kalpo par nozīmīgu monetārās politikas orientieri.

Savukārt Euribor ir naudas tirgus etalonlikme dažādiem termiņiem. Tā atspoguļo tirgus nosacījumus un gaidas par procentu likmju virzību, nevis tikai vienu konkrētu ECB lēmumu. Tirgus var sākt iecenot iespējamu samazinājumu pirms sēdes vai arī pēc lēmuma koriģēt iepriekšējās gaidas.

Tāpēc ECB likmes samazinājums automātiski nenozīmē, ka trīs, sešu vai divpadsmit mēnešu Euribor tajā pašā dienā saruks par identisku procentpunktu skaitu. Daļa gaidāmā lēmuma jau var būt iekļauta tirgus likmēs. Euribor var reaģēt arī uz ECB vēstījumu par nākamajiem mēnešiem, ne tikai uz septembrī noteikto likmi.

Mainīgās procentu likmes kredītam parasti ir divas daļas: Euribor un bankas noteiktā pievienotā likme jeb marža. ECB lēmums tieši nemaina līgumā noteikto maržu. Arī Euribor izmaiņas kredīta maksājumā parādās tikai līgumā paredzētajā likmes pārskatīšanas datumā.

Inflācija un algas būs galvenie argumenti

Likmes samazinājuma iespēju parasti stiprina pārliecinoša inflācijas mazināšanās un pazīmes, ka cenu spiediens turpinās vājināties. ECB vērtē ne tikai kopējo inflāciju, bet arī pamatinflāciju, pakalpojumu cenas un to, cik noturīgs ir cenu kāpums dažādās ekonomikas daļās.

Svarīga būs algu dinamika. Straujš darba samaksas pieaugums var uzturēt pakalpojumu izmaksas, īpaši tad, ja produktivitāte neaug tikpat ātri. Savukārt mērenāks algu spiediens un vājāka cenu pārnese palielinātu argumentu svaru par labu zemākai likmei.

Izaugsme un kreditēšana papildina inflācijas ainu

Ja eirozonas ekonomikas izaugsme kļūst vājāka, uzņēmumu investīcijas bremzējas un pieprasījums pēc kredītiem ir piesardzīgs, ECB var secināt, ka līdzšinējā monetārā politika ekonomiku ierobežo pietiekami spēcīgi. Tas varētu atvērt ceļu samazinājumam.

Tomēr vāja izaugsme pati par sevi negarantē zemāku likmi. Ja inflācijas risks saglabājas vai jaunās prognozes rāda lēnāku cenu stabilizēšanos, ECB Padome var dot priekšroku nogaidīšanai. Ārējie riski, enerģijas cenas, valūtas kursa kustības un piegāžu traucējumi var mainīt inflācijas perspektīvu pat īsā laikā.

Kreditēšanas dati palīdz novērtēt, kā iepriekšējie lēmumi sasniedz mājsaimniecības un uzņēmumus. Ja aizņemšanās izmaksas jau būtiski ierobežo kreditēšanu, tas ir viens no signāliem, ka monetārās politikas ietekme darbojas. ECB tomēr lēmumu balsta kopējā datu ainā, nevis vienā rādītājā.

Divi iespējamie ECB lēmuma ceļi

“Jā” scenārijam būtu vajadzīga pietiekama ECB pārliecība, ka inflācija virzās vēlamajā virzienā un zemāka likme neradīs nevajadzīgu cenu spiediena atjaunošanās risku. Tam palīdzētu vājāki inflācijas, algu vai izaugsmes signāli.

“Nē” scenārijs ietver gan likmes saglabāšanu, gan paaugstināšanu. Nemainīta likme varētu nozīmēt, ka Padome vēlas sagaidīt papildu datus. Paaugstinājums būtu iespējams, ja cenu spiediens būtiski pastiprinātos, lai gan konkrētā lēmuma varbūtību nevar pamatoti noteikt tikai pēc sanāksmes datuma.

Ko lēmums var nozīmēt Latvijas kredītņēmējiem

Latvijā daudziem mājokļu kredītiem procentu likme ir piesaistīta Euribor. Ja tirgus likmes laika gaitā sarūk, kredītņēmēja ikmēneša maksājums var samazināties nākamajā līgumā paredzētajā pārrēķina datumā. Sešu mēnešu Euribor kredītam pārskatīšana parasti notiek retāk nekā trīs mēnešu Euribor kredītam.

Ietekme atšķirsies atkarībā no atlikušās pamatsummas, atmaksas termiņa, Euribor perioda un bankas maržas. Piemēram, ilustratīvā 100 000 eiro kredītā ar 20 gadu atlikušo termiņu kopējās likmes kritums no 4% līdz 3,75% samazinātu vienāda maksājuma summu aptuveni par 13 eiro mēnesī. Tas nav ECB lēmuma solījums un neietver individuālas līguma izmaksas.

Kredītņēmējam praktiski jāpārbauda:

• kāds Euribor termiņš norādīts līgumā;
• kurā datumā notiks nākamā likmes pārskatīšana;
• cik liela ir nemainīgā bankas marža;
• vai kredītam ir mainīga, fiksēta vai kombinēta likme.

Fiksētas likmes kredīta maksājumu ECB septembra lēmums līguma fiksācijas periodā parasti nemaina. Ietekme var parādīties vēlāk, kad pienāk likmes pārskatīšana, tiek slēgts jauns līgums vai vērtēta pārfinansēšana.

Zemāka ECB likme var ietekmēt arī noguldījumus

Likmes samazinājums nav viennozīmīgi izdevīgs visām mājsaimniecībām. Kredītņēmēji var cerēt uz zemākām aizņemšanās izmaksām, taču noguldītājiem banku piedāvātās termiņnoguldījumu un krājkontu likmes ar laiku var kļūt zemākas.

Arī šeit nav automātiskas attiecības viens pret vienu. Katra banka ņem vērā finansējuma vajadzības, konkurenci, noguldījuma termiņu un savu cenu politiku. Tādēļ piedāvājumi Latvijā var mainīties atšķirīgā laikā un apjomā.

Gala iznākumu noteiks ECB oficiālais lēmums

Prognoze atrisināsies kā “jā” tikai tad, ja ECB 2026. gada 10. septembra lēmumā noteiks noguldījumu iespējas procentu likmi zemāku par likmi, kas būs spēkā tieši pirms šā lēmuma. Ja likme paliks nemainīga vai tiks paaugstināta, rezultāts būs “nē”.

Izšķirošais avots būs ECB monetārās politikas lēmumu kalendārs, kurā 10. septembris norādīts kā lēmuma diena, un ECB galveno procentu likmju tabula, kur redzama noguldījumu iespējas likme un tās spēkā stāšanās datumi.

Rezultāta noteikšanai netiks izmantota Euribor kustība, atsevišķu analītiķu prognozes vai tirgus reakcija. Būtisks būs tikai ECB Padomes oficiāli publicētais lēmums par noguldījumu iespējas procentu likmi.

Līdz sēdei uzmanība jāpievērš jaunākajai inflācijas un algu ainai, izaugsmes signāliem un ECB komunikācijai. 10. septembrī svarīgākais būs ne tikai pats likmes skaitlis, bet arī Padomes vērtējums par turpmākajiem inflācijas riskiem.

Avots: European Central Bank