Vai Saeima līdz 2026. gada beigām pieņems 2027. gada budžetu?

Saeimai līdz 2026. gada 31. decembrim būtu jāpieņem 2027. gada valsts budžets, lai valsts iestādes, pašvaldības un pakalpojumu sniedzēji jauno gadu sāktu ar skaidru finanšu ietvaru. Latvijas Republikas Satversmes 66. pants nosaka, ka Saeima ik gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ieņēmumu un izdevumu budžetu. Taču šajā prognozes jautājumā izšķirošs būs nevis valdības iesniegts projekts, bet pieņemts un Likumi.lv publicēts likums.

Galvenie fakti

• Jautājums attiecas uz 2027. gada valsts budžeta likuma pieņemšanu līdz 2026. gada beigām.
• Budžeta projektu sagatavo un koordinē Finanšu ministrija, bet galīgo lēmumu pieņem Saeima.
• Par atbildi “JĀ” skaitīs tikai Likumi.lv publicētu pieņemtu budžeta likumu.
• Projekta iesniegšana Saeimā vai debatēšana komisijās vēl nenozīmē, ka budžets ir pieņemts.
• Kavēšanās var apgrūtināt publiskā sektora izdevumu un investīciju plānošanu gada sākumā.

Jautājums ir par pieņemtu likumu, nevis budžeta projektu

Prognozes jautājums ir vienkāršs: vai Latvija līdz 2026. gada 31. decembra beigām apstiprinās 2027. gada valsts budžetu? Praktiskā nozīme ir plašāka par parlamenta kalendāru. Savlaicīgi pieņemts budžets dod valsts pārvaldei, pašvaldībām, skolām, ārstniecības iestādēm un infrastruktūras projektu īstenotājiem skaidrāku pamatu nākamā gada darbam.

Atbilde “JĀ” būs iespējama tad, ja līdz termiņam Likumi.lv būs publicēts pieņemtais 2027. gada valsts budžeta likums. Atbilde “NĒ” būs spēkā, ja likums līdz gada beigām nebūs pieņemts, arī tad, ja valdība būs iesniegusi budžeta projektu vai Saeima to būs apspriedusi vairākos lasījumos.

Šī atšķirība ir būtiska. Ministru kabineta atbalstīts projekts ir valdības priekšlikums Saeimai. Savukārt likums rodas tikai pēc parlamentārā procesa, balsojuma un normatīvā akta publicēšanas. Tādēļ budžeta sagatavošanas temps pats par sevi negarantē rezultātu līdz konkrētajam datumam.

Kā 2027. gada budžets nonāk līdz Saeimas balsojumam

Valsts budžeta ceļu koordinē Finanšu ministrija. Ministrijas publiskajā informācijā par valsts budžetu ir pieejams pārskats par budžeta jautājumiem un attiecīgajiem dokumentiem. Budžeta un finanšu vadības procesu Latvijā regulē Likums par budžetu un finanšu vadību.

Sākotnēji ministrijas un citas iestādes formulē savas vajadzības: ikdienas izdevumus, algu fondu, pakalpojumu izmaksas, investīcijas un jaunus politikas pasākumus. Finanšu ministrijai šīs vajadzības jāsalāgo ar prognozētajiem nodokļu ieņēmumiem, valsts parāda nosacījumiem, Eiropas Savienības fondu plūsmu un kopējo fiskālo telpu.

Pēc politiskām sarunām Ministru kabinets pieņem lēmumu par budžeta projektu un iesniedz to Saeimai. Parlamentā budžets tiek skatīts komisijās un plenārsēdēs, kur deputāti var iesniegt priekšlikumus. Balsojumi par budžetu bieži ir saistīti arī ar pavadošajiem likumprojektiem, piemēram, nodokļu, sociālo garantiju vai izdevumu regulējuma izmaiņām.

Kāpēc tieši Saeimas balsojums ir centrālais posms

Satversmes 66. pants paredz, ka Saeima ik gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ieņēmumu un izdevumu budžetu. Tas nozīmē, ka valdība nosaka priekšlikuma politisko un finanšu rāmi, bet parlamenta apstiprinājums padara šo rāmi par likumu.

Budžeta debates var ieilgt, ja starp koalīcijas partneriem ir domstarpības par prioritātēm, ja tiek iesniegts liels priekšlikumu skaits vai ja pavadošo likumu pakete prasa papildu kompromisus. Tāpēc vērotājiem jāseko ne vien Ministru kabineta lēmumiem, bet arī Saeimas darba kārtībai un galīgajiem balsojumiem.

Ko savlaicīgs budžets maina mājsaimniecībām un nozarēm

Valsts budžets nepasaka katrai mājsaimniecībai precīzu nākamā gada rēķinu summu, tomēr tas var ietekmēt daudzus ikdienas izdevumus. Budžeta lēmumos var būt ietvertas izmaiņas nodokļos, pabalstos, atvieglojumos, valsts apmaksātos pakalpojumos vai atbalsta programmās. Ietekme būs atkarīga no konkrētā 2027. gada budžeta satura, kas šobrīd vēl nav noteikts.

Pašvaldībām savlaicīga valsts finanšu rāmja pieejamība palīdz plānot savus budžetus, transporta un komunālo pakalpojumu līdzfinansējumu, sociālos pakalpojumus, izglītības vajadzības un projektus. Arī uzņēmumiem svarīgi saprast iespējamos nodokļu nosacījumus, valsts pasūtījumu apjomu un publisko investīciju virzienus.

Nozarēm budžeta pieņemšanas laiks ir īpaši nozīmīgs, ja finansējums ir saistīts ar vairāku gadu projektiem. Veselības aprūpe, aizsardzība, izglītība, ceļu būve, digitalizācija un reģionālā attīstība nevar balstīties tikai uz politiskiem paziņojumiem. Iestādēm vajadzīgi apstiprināti asignējumi un tiesisks pamats saistību uzņemšanai.

Kas palielinātu iespēju saņemt atbildi “JĀ”

Pozitīvu iznākumu atbalstītu savlaicīgi sagatavots valdības projekts, vienošanās koalīcijā par galvenajiem izdevumiem un ieņēmumiem, kā arī pietiekams Saeimas darba grafiks galīgajai izskatīšanai. Svarīgs signāls būtu Ministru kabineta apstiprināts budžeta projekts ar skaidru iesniegšanas termiņu parlamentā.

Vēlāk rudenī izšķiroši kļūtu Saeimas komisiju darba rezultāti un balsojumu virzība. Ja budžets un tā pavadošie likumprojekti tiek pieņemti savlaicīgi, pēdējais pārbaudes punkts ir publikācija Likumi.lv.

Arī stabils makroekonomiskais fons var atvieglot procesu, jo valdībai ir mazāk jāmaina ieņēmumu un izdevumu aprēķini. Taču tas nenozīmē automātisku apstiprinājumu: politiskās prioritātes un parlamenta lēmumi saglabā izšķirošu nozīmi.

Kas varētu novest pie atbildes “NĒ”

Negatīvs iznākums būtu iespējams, ja budžeta projekts valdībā kavētos, Saeimā rastos būtiskas domstarpības vai budžeta paketei pietrūktu balsu. Procesu var sarežģīt arī negaidītas izmaiņas ekonomikas prognozēs, ieņēmumu aplēsēs vai ārējos drošības un enerģētikas apstākļos.

Kavēšanās nenozīmē, ka valsts pārvalde nekavējoties apstājas, taču tā rada mazāku paredzamību. Iestādēm un pašvaldībām var nākties piesardzīgāk plānot jaunus izdevumus un atlikt lēmumus, kuru īstenošanai vajadzīgs skaidrs finansējuma apjoms. Tieši tādēļ budžeta statusam jāseko pēc juridiska rezultāta, nevis pēc politiskām prognozēm.

Divi iespējamie iznākuma ceļi

JĀ: Ministru kabinets sagatavo projektu, Saeima to pieņem līdz 2026. gada 31. decembrim, un Likumi.lv ir publicēts 2027. gada valsts budžeta likums.

NĒ: projekts nav iesniegts vai nav pieņemts laikā, parlamenta izskatīšana nav pabeigta vai līdz termiņam Likumi.lv nav publicēts pieņemts likums.

Kā pārbaudīt rezultātu gada beigās

Galvenais dokuments būs Likumi.lv publikācija par 2027. gada valsts budžeta likumu. Latvijas Republikas Satversme nosaka budžeta lēmuma vietu parlamenta darbā, savukārt Finanšu ministrijas valsts budžeta sadaļa ļauj sekot valdības sagatavošanas posmam.

Līdz gada beigām vērts pārbaudīt trīs lietas: vai Ministru kabinets ir apstiprinājis projektu, vai Saeima ir pabeigusi balsojumu, un vai pieņemtais likums ir publicēts. Tieši pēdējais punkts noteiks šī jautājuma galīgo atbildi.

Avots: Latvijas Vēstnesis / Likumi.lv