Kā Latvijas vēsturi pētīt LNB digitālajos krājumos

Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālie resursi palīdz pētīt Latvijas vēsturi, salīdzinot laikrakstus, attēlus un dokumentus no dažādiem laikiem. Meklējot konkrētu datumu, vietu vai tēmu, var tuvoties tam, kā cilvēki dzīvoja un par ko lasīja, taču katrs atradums jāvērtē pēc tā izcelsmes un konteksta. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sākumlapa sniedz piekļuvi pakalpojumiem un digitālajiem resursiem; konkrēti krājumi un ieraksti jāpārbauda katalogā. Digitāls attēls vai apraksts ir sākumpunkts izpētei, nevis pats par sevi gatavs skaidrojums par pagātni.

Ko var atklāt laikraksti, fotogrāfijas un dokumenti

Periodika ļauj pētīt, kā dažādos laikos atspoguļota sabiedriskā dzīve, kultūra un ikdienas norises. Laikraksta raksts atklāj, ko tā izdevēji izvēlējās publicēt un kā notikumi tika aprakstīti konkrētajā brīdī. Tas nav pilnīgs sabiedrības viedokļa atspoguļojums: jāņem vērā izdevuma mērķis, valoda, auditorija un laikmeta apstākļi. Arī klusēšana par kādu tēmu pati par sevi nepierāda, ka tā laikabiedriem nav bijusi svarīga.

Fotogrāfijas sniedz citu skatpunktu. Tajās var pamanīt apģērbu, ēkas, ielu izkārtojumu un darba vai atpūtas vidi. Tomēr attēla paraksts un kataloga apraksts ir svarīgi, lai noskaidrotu, kur un kad fotogrāfija tapusi un kas tajā redzams. Attēlā redzamās detaļas var palīdzēt uzdot jautājumus, bet tās automātiski neatklāj cilvēku nodomus vai vietas vēsturi.

Dokumenti var palīdzēt pārbaudīt datumus, nosaukumus un institūciju darbību. Salīdzinot tos ar periodiku un attēliem, iespējams pamanīt, kur avoti cits citu papildina un kur to vēstījumi atšķiras. Šāda salīdzināšana ir noderīga, jo katrs materiāla veids saglabā citādu informāciju: laikraksts fiksē publicēto vēstījumu, fotogrāfija — attēloto skatu, bet dokuments var sniegt konkrētu rakstisku apliecinājumu.

17. oktobris kā meklēšanas atslēga, nevis gatavs vēstures fakts

Datums pats par sevi nepierāda, ka konkrētajā dienā noticis kāds noteikts vēstures notikums. Lai pārbaudītu, ko avoti vēsta par 17. oktobri, meklējiet šo datumu kopā ar gadu, vietu vai tēmu un pārbaudiet atrastā materiāla aprakstu bibliotēkas katalogā.

Piemēram, var meklēt laikraksta numuru, kas datēts ar konkrētu 17. oktobri, un aplūkot tā saturu. Numura datums, izdevējs un kataloga ieraksts ļauj noteikt, kāds avots ir atrasts; tie paši par sevi neapstiprina, ka kāds tajā minētais notikums tieši šajā datumā risinājies. Jānošķir izdevuma publicēšanas datums no rakstā aprakstītā notikuma datuma — ja tas norādīts, arī tas jāpārbauda pēc avota satura un konteksta.

Kā pārbaudīt atrasta dokumenta kontekstu

Pirms izmantojat avotu, atveriet tā kataloga ierakstu un pievērsiet uzmanību:

• precīzam dokumenta vai laikraksta nosaukumam;
• izdošanas datumam un izdevējam;
• aprakstā norādītajai vietai, valodai un citiem metadatiem;
• tam, vai skatāties pilnu dokumentu, atsevišķu lapu vai tikai kataloga aprakstu.

Šīs ziņas palīdz saprast, uz kādu materiālu balstās jūsu novērojums. Kataloga apraksts var identificēt un raksturot avotu, bet ne vienmēr sniedz atbildi uz visiem jautājumiem par tajā minēto. Ja pieejama tikai viena lapa vai apraksts, secinājumiem jāpaliek šaurākiem nekā tad, ja pārbaudīts pilns dokuments.

Ja atrodat laikraksta rakstu par kādu norisi, salīdziniet to ar citiem tā paša laika izdevumiem vai cita veida avotu. Vēlāka publikācija var palīdzēt saprast, kā notikums interpretēts pēc laika, taču tā neaizstāj sākotnējā materiāla pārbaudi. Atšķirības starp avotiem ir jāuztver kā norāde turpināt izpēti, nevis uzreiz izvēlēties vienu versiju.

Kā pašam meklēt LNB digitālajos resursos

Sāciet Latvijas Nacionālās bibliotēkas vietnē un atveriet digitālo resursu vai katalogu sadaļu. Pieejamie krājumi un meklēšanas iespējas var atšķirties, tāpēc vispirms noskaidrojiet, kurā kolekcijā meklējams vajadzīgais materiāla veids. LNB vietnē sākumpunkts ir bibliotēkas resursu piekļuve; paša ieraksta ziņas jāpārbauda katalogā.

Meklēšanu sāciet ar vienu skaidru pazīmi: laikraksta nosaukumu, vietu, personu, tēmu vai datumu. Ja rezultātu ir par daudz, pievienojiet gadu vai precizējiet vietvārdu. Ja nav atradumu, izmēģiniet vēsturisku nosaukuma vai vietas rakstības variantu un meklējiet plašākā laika posmā. Meklēšanas rezultāta neesamība pati par sevi nepierāda, ka avots nav saglabājies: tas var būt citā kolekcijā, aprakstīts ar citu nosaukuma formu vai nebūt pieejams digitāli.

Atverot ierakstu, pierakstiet pilnu nosaukumu, datumu, izdevēju un pastāvīgu saiti, ja tāda pieejama. Šī informācija palīdzēs vēlāk atrast to pašu avotu un skaidri norādīt, uz kuru materiālu balstīts secinājums. Ja vajadzīgais dokuments nav digitāli pieejams, kataloga ieraksts joprojām var norādīt uz krājuma esamību vai citu piekļuves ceļu; konkrētā pieejamība jāpārbauda pie attiecīgā ieraksta. Avota identificēšana un tā satura interpretēšana ir atsevišķi soļi — sākotnējais ieraksts palīdz pārliecināties, ka citi var pārbaudīt to pašu materiālu.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka