ES MI akts Latvijā: jauni pienākumi darbā un pakalpojumos

Autors: Latbiotech redakcija | 2026. gada 31. augusts

Kopš 2026. gada 2. augusta piemēro lielāko daļu ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmē nepieciešamību pārzināt izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas, noteikt savu lomu un nodrošināt atbilstošu cilvēka uzraudzību. Savukārt lietotājiem biežāk jāsaņem skaidra informācija par sarunu ar MI vai sastapšanos ar sintētisku saturu.

Svarīga atruna: atsevišķiem pienākumiem ir citi pārejas termiņi. Tādēļ konkrētā sistēma, uzņēmuma loma un piemērošanas datums jāpārbauda Regulas (ES) 2024/1689 tekstā un tās pārejas grafikā.

Galvenās izmaiņas Latvijas uzņēmumiem un lietotājiem

• Darba devējiem jāinventarizē darbā izmantotās MI sistēmas un to mērķi.
• Personāla atlases vai darbinieku vērtēšanas rīki var ietilpt augsta riska kategorijā.
• Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam noteiktos gadījumos vajadzīga atklāta norāde.
• Atbildība atšķiras sistēmas nodrošinātājam un tās izmantotājam jeb ieviesējam.
• Precīzais pienākuma sākuma datums jāpārbauda katram lietojumam atsevišķi.

Regulas prasības stājas spēkā vairākos posmos

Mākslīgā intelekta akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tā prasības netika piemērotas vienlaikus. No 2025. gada 2. februāra sāka piemērot aizliegumus noteiktiem MI lietojumiem un prasību veicināt personāla MI pratību. Vēlāk sekoja daļa noteikumu par pārvaldību un vispārīga lietojuma MI modeļiem.

Lielākā regulas daļa kļuva piemērojama 2026. gada 2. augustā. Atsevišķām augsta riska sistēmām, kas saistītas ar ES regulētiem produktiem un to drošības komponentēm, paredzēts ilgāks pārejas periods. Ar datuma pārbaudi vien nepietiek — jānoskaidro arī sistēmas riska kategorija un uzņēmuma juridiskā loma.

Riska līmenis nosaka pienākumu apjomu

Regulas pamatā ir uz risku balstīta pieeja. Daži lietojumi ir aizliegti, augsta riska sistēmām noteiktas plašas pārvaldības prasības, bet noteiktiem citiem rīkiem galvenokārt piemēro caurskatāmības pienākumus. Minimāla riska lietojumiem, piemēram, daudziem ikdienas produktivitātes palīgiem, prasību ir mazāk.

Darba vidē īpaša uzmanība jāpievērš rīkiem, kuri ietekmē pieņemšanu darbā, kandidātu atlasi, paaugstināšanu, darba uzdevumu sadali, snieguma novērtēšanu vai darba attiecību izbeigšanu. Kategoriju nevar noteikt tikai pēc produkta nosaukuma: jāvērtē paredzētais lietojums un faktiskā ietekme uz cilvēku.

Noteikti MI izmantošanas veidi ir aizliegti neatkarīgi no uzņēmuma ērtībām. Darbavietās tas var skart, piemēram, emociju secināšanu, izņemot regulā paredzētus medicīniskus vai drošības gadījumus.

Darba devējiem vajadzīga sistēmu uzskaite un cilvēka uzraudzība

Pirmais solis ir pilna inventarizācija

Uzņēmumam jāapkopo ne tikai oficiāli iegādātā programmatūra, bet arī MI funkcijas personāla vadības, klientu apkalpošanas, drošības, analītikas un biroja rīkos. Inventarizācijā lietderīgi norādīt sistēmas mērķi, apstrādātos datus, piegādātāju, skartos cilvēkus, rezultāta izmantojumu un atbildīgo darbinieku.

Latvijas uzņēmums, kas izmanto cita piegādātāja sistēmu savā darbībā, parasti būs tās ieviesējs. Nodrošinātājs savukārt izstrādā sistēmu vai laiž to tirgū ar savu nosaukumu. Ja ieviesējs sistēmu būtiski pārveido, pārdēvē vai maina tās paredzēto lietojumu, tā pienākumi var mainīties.

Augsta riska sistēmas ieviesējam jāievēro lietošanas instrukcijas, jānodrošina kompetenta cilvēka uzraudzība un jākontrolē sistēmas darbība. Pirms noteiktu augsta riska rīku izmantošanas darbavietā darba ņēmēji un viņu pārstāvji ir jāinformē. MI akts neaizstāj Vispārīgo datu aizsardzības regulu, darba tiesības vai patērētāju aizsardzības prasības.

Praktiskā pārbaudes secība uzņēmumā:

1. Uzskaitīt visas izmantotās MI sistēmas un to funkcijas.
2. Noteikt, vai uzņēmums ir nodrošinātājs, ieviesējs vai pilda vairākas lomas.
3. Novērtēt riska kategoriju un piemērojamo pārejas termiņu.
4. Piešķirt cilvēkiem reālas pilnvaras pārbaudīt, apturēt vai neņemt vērā sistēmas rezultātu.
5. Dokumentēt apmācību, uzraudzību, incidentus un darbinieku informēšanu.

Lietotājiem jāspēj atpazīt MI un sintētisku saturu

Cilvēkam, kurš sazinās ar tērzēšanas sistēmu, parasti jābūt informētam, ka viņš mijiedarbojas ar MI, ja vien tas jau nav nepārprotami saprotams. Tas attiecas arī uz klientu apkalpošanas risinājumiem Latvijas tīmekļvietnēs un lietotnēs.

Atsevišķi caurskatāmības noteikumi skar dziļviltojumus un MI radītu vai pārveidotu audio, attēlu, video un tekstu. Pienākuma veids ir atkarīgs no satura, publicēšanas nolūka, sistēmas lomas un regulā paredzētajiem izņēmumiem. Vienkārša piebilde noteikumu lapā ne vienmēr būs pietiekama, ja lietotājs to neredz mijiedarbības brīdī.

Ja automatizēts rīks ietekmē darba kandidātu, darbinieku vai pakalpojuma saņēmēju, praktiski svarīgi noskaidrot, kurš pārbauda rezultātu un kā iespējams pieprasīt cilvēka iesaisti. Uzņēmumam savukārt jāspēj izskaidrot ne tikai to, ka tas izmanto MI, bet arī sistēmas konkrēto funkciju.

Regulas teksts un Eiropas Komisijas skaidrojums

Saistošais pamats ir Regula (ES) 2024/1689 Eiropas Savienības tiesību aktu datubāzē EUR-Lex. Eiropas Komisijas skaidrojumā apkopota riska pieeja un pakāpeniskais piemērošanas grafiks.

Pirms jaunas sistēmas iegādes vai esoša rīka paplašināšanas uzņēmumam jāpārbauda konkrētā regulas norma, pārejas datums un līgumā sadalītie pienākumi. Lietotājam būtiskākais signāls ir skaidra norāde par MI izmantošanu un saprotams ceļš līdz atbildīgam cilvēkam.

Avots: Eiropas Komisija