31. augusts Latvijā: karaspēka izvešana un Skrundas izņēmums

1. gada 31. augustā noslēdzās līgumā noteiktais Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas posms no Latvijas. Tas bija viens no svarīgākajiem Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa praktiskajiem sasniegumiem, tomēr šis datums nenozīmēja pilnīgi visas Krievijas militārās klātbūtnes tūlītējas beigas. Skrundas radiolokācijas stacijai bija noteikts atsevišķs darbības un demontāžas režīms.

Autors: Latbiotech redakcija
Publicēts: 2026. gada 31. augustā

Kāpēc 31. augusts kļuva par vēsturisku robežšķirtni

Latvijas neatkarības atjaunošana nebija viens atsevišķs notikums. 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, bet 1991. gada augustā tika nostiprināta pilnīga valstiskās varas atjaunošana. Pēc tam sekoja starptautiskā atzīšana un Latvijas atgriešanās starptautiskajās organizācijās.

Vienlaikus Latvijas teritorijā joprojām atradās desmitiem tūkstošu bijušās PSRS militārpersonu, militārās daļas, noliktavas, lidlauki un citi objekti. Pēc Padomju Savienības sabrukuma šo spēku pārvaldība nonāca Krievijas Federācijas ziņā.

Tādēļ ārvalsts karaspēka izvešana bija ne tikai drošības jautājums. Tā bija nepieciešama, lai Latvija varētu pilnvērtīgi īstenot savu suverenitāti visā valsts teritorijā un patstāvīgi lemt par militāro objektu, zemes un infrastruktūras turpmāko izmantošanu.

Svarīgākie akcenti
– 31. augusts bija starpvalstu vienošanās noteiktais karaspēka izvešanas beigu datums.
– Izvešana bija vairāku gadu sarunu un praktiskas pārvietošanas procesa rezultāts.
– Skrundas radiolokatoram tika piemērots atsevišķs pagaidu režīms.
– Pēdējās ar Skrundas objektu saistītās Krievijas militārpersonas Latviju atstāja vēlāk.

Vienošanās pārvērta politisku prasību konkrētā termiņā

Latvija jau pēc neatkarības atjaunošanas pieprasīja bijušās PSRS, vēlāk Krievijas Federācijas, bruņoto spēku izvešanu. Sarunas bija sarežģītas, jo bija jāvienojas ne tikai par militāro vienību aizbraukšanas grafiku, bet arī par īpašumiem, tehniku, militārajiem pensionāriem un atsevišķu stratēģisko objektu statusu.

1. gada 30. aprīlī Maskavā Latvija un Krievijas Federācija parakstīja savstarpēji saistītu vienošanos kopumu. Tas noteica arī to, ka Krievijas bruņoto spēku izvešana jāpabeidz līdz 1994. gada 31. augustam.

Šis datums tādēļ apzīmē juridiski un politiski noteikta izvešanas procesa pabeigšanu. Tas nebija vienas dienas pasākums: vienības, tehnika un militārais personāls Latviju atstāja pakāpeniski. Līdz noteiktajam termiņam bija jānoslēdz organizēta karaspēka izvešana atbilstoši abu valstu panāktajai kārtībai.

Latvijas valstiskums juridiski nebija radies tikai šajā dienā. Tomēr 31. augusts būtiski mainīja situāciju praksē — valsts teritorijā vairs neatradās Krievijas regulārā karaspēka struktūra tādā apjomā un statusā, kāds bija saglabājies pēc PSRS sabrukuma.

Ceļš no neatkarības deklarācijas līdz Skrundas nodošanai

Laika līnija parāda, kāpēc karaspēka izvešanas datumu un visas militārās klātbūtnes faktisko izbeigšanos nevar sapludināt vienā notikumā. Starp tiem bija vairāki tiesiski un tehniski posmi.

Skrundas radiolokācijas stacijai bija atšķirīgs statuss

Skrundas radiolokācijas stacija bija daļa no Padomju Savienības agrīnās brīdināšanas sistēmas. Tās uzdevums bija lielā attālumā novērot iespējamu ballistisko raķešu pārvietošanos. Pēc PSRS sabrukuma objekts saglabāja stratēģisku nozīmi Krievijas Federācijai.

Tieši tādēļ Skrunda kļuva par vienu no sarežģītākajiem Latvijas un Krievijas sarunu jautājumiem. Latvija vēlējās atgūt pilnīgu kontroli pār savu teritoriju, bet Krievija centās saglabāt radiolokatora darbību pārejas periodā, kamēr tika veidotas alternatīvas novērošanas iespējas.

Divi objekti ar atšķirīgu likteni

Runājot par Skrundu, svarīgi nošķirt darbībā esošo radiolokatoru no nepabeigtās jaunās stacijas ēkas. Jaunā radiolokatora celtniecība netika pabeigta, un tā augstceltni 1995. gada 4. maijā kontrolēti uzspridzināja.

Savukārt jau strādājošajam radiolokatoram starpvalstu vienošanās atļāva darboties līdz 1998. gada 31. augustam. Objekta izmantošanai, personāla klātbūtnei un kontrolei bija noteikti īpaši nosacījumi. Tas nebija vispārējs pagarinājums Krievijas karaspēka atrašanās tiesībām Latvijā.

Darbības pārtraukšana vēl nebija demontāžas beigas

Kad 1998. gada 31. augustā radiolokators pārtrauca darbu, objektā vēl bija jāveic iekārtu demontāža, izvešana un teritorijas nodošana. Tādēļ arī šajā datumā process vēl pilnībā nebeidzās.

Pēdējās ar Skrundas objekta demontāžu saistītās Krievijas militārpersonas teritoriju atstāja 1999. gada 21. oktobrī. Tikai tad noslēdzās īpašais pārejas posms, kas bija sācies ar 1994. gada vienošanos.

Ko patiesībā nozīmē jēdziens “karaspēka izvešana”

Vēsturiskajā valodā 1994. gada 31. augustu pamatoti sauc par Krievijas karaspēka izvešanas pabeigšanas dienu. Tomēr šim formulējumam nepieciešams paskaidrojums: tas attiecas uz galveno militāro vienību izvešanas grafiku, nevis uz ikvienas ar Krievijas militāro sistēmu saistītas personas vai iekārtas aizbraukšanu tajā pašā dienā.

Skrundas izņēmums nemazina 31. augusta nozīmi. Gluži pretēji — tas parāda, cik daudzslāņains bija neatkarības atjaunošanas process. Politisks lēmums bija jānostiprina starptautiskās vienošanās tekstā, pēc tam jāīsteno noteiktā termiņā un visbeidzot jāpabeidz tehniskie darbi objektos, kuriem bija īpašs statuss.

Šī atšķirība palīdz izvairīties no diviem maldīgiem priekšstatiem. Pirmais būtu uzskatīt, ka Latvijas neatkarība sākās tikai līdz ar karaspēka izvešanu. Otrais — apgalvot, ka 1994. gada 31. augustā Latvijā acumirklī beidzās jebkāda Krievijas militārā klātbūtne.

Datuma paliekošā vieta Latvijas vēsturē

1. augusts atgādina, ka valstiskās neatkarības atjaunošanai bija gan juridiska, gan praktiska dimensija. Pēc lēmumiem par Latvijas valstiskumu vēl bija jāatjauno kontrole pār teritoriju, robežām un objektiem, kurus gadu desmitiem bija pārvaldījusi PSRS militārā sistēma.

Karaspēka izvešana radīja priekšnoteikumus Latvijas patstāvīgas aizsardzības politikas attīstībai un tālākai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Skrundas pārejas režīms savukārt kļuva par piemēru tam, kā stratēģiski jutīgu militāru objektu var slēgt pakāpeniski, balstoties starpvalstu saistībās un pārbaudāmos termiņos.

Tāpēc precīzākais vēsturiskais formulējums ir šāds: 1994. gada 31. augustā tika pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana saskaņā ar vispārējo vienošanos, bet Skrundas radiolokācijas stacijas darbībai un demontāžai turpinājās atsevišķs, laikā ierobežots režīms.

Avots: Editorial research