23. augusts Latvijā: Baltijas ceļš un saruna ar bērniem

Autors: Latbiotech redakcija
Publicēts: 2026. gada 20. augustā

Latvijā 23. augusts ir staļinisma un nacisma upuru atceres diena. Tajā pašā datumā piemin arī Baltijas ceļu — 1989. gada nevardarbīgo akciju, kurā aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot ap 600 kilometru garu dzīvo ķēdi cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Ģimenēm šī diena dod iespēju bērniem saprotami pastāstīt, kā vēsturiska netaisnība noveda pie kopīgas prasības pēc brīvības.

Būtība īsumā

• Latvijas likumā 23. augusts noteikts par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.
• Baltijas ceļš notika 1989. gada 23. augustā, tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas.
• 1. gada pasākumu laikus un satiksmes izmaiņas jāpārbauda oficiālajās vietnēs.
• Ar bērniem ieteicams sākt ar karti, arhīvu fotogrāfijām un ģimenes atmiņām.

Kāpēc vienā datumā piemin upurus un Baltijas ceļu

1. gada 23. augustā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija noslēdza Molotova–Ribentropa paktu. Tā slepenajos protokolos abas totalitārās lielvaras sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā, skarot arī Baltijas valstis.

2. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība, bet 1941. gadā sekoja nacistiskās Vācijas okupācija. Kara beigās Latvijā tika atjaunota padomju okupācija. Represijas, deportācijas, slepkavības un cilvēku tiesību ierobežošana skāra dažādas Latvijas sabiedrības grupas, tādēļ atceres diena veltīta abu režīmu upuriem.

Piecdesmit gadus pēc pakta parakstīšanas Baltijas valstu iedzīvotāji izvēlējās nevardarbīgu pretošanās formu. Sadošanās rokās parādīja kopīgu nostāju: Igaunija, Latvija un Lietuva vēlas brīvību, vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un Molotova–Ribentropa pakta seku publisku atzīšanu.

Divi 23. augusta datumi vienā hronoloģijā

Šo salīdzinājumu bērnam var izteikt vienā teikumā: 1939. gadā lielvaras lēma par Baltijas valstīm bez to piekrišanas, bet 1989. gadā Baltijas valstu cilvēki kopā un miermīlīgi parādīja savu gribu.

Kur pārbaudīt 2026. gada piemiņas pasākumus

Pašvaldību ceremoniju, izstāžu, koncertu un citu norišu programmas dažādās Latvijas vietās var atšķirties. Neapstiprinātus laikus nevajadzētu izmantot ģimenes plāna veidošanai.

Pirms došanās pārbaudiet:

• attiecīgās pašvaldības tīmekļvietni un oficiālos sociālo tīklu kontus;
• muzeja vai kultūras iestādes vietni, īpaši darba laiku un ieejas kārtību;
• sabiedriskā transporta pārvadātāja paziņojumus par maršrutu vai kustības izmaiņām;
• satiksmes ierobežojumus pasākuma apkārtnē un pieejamās stāvvietas;
• informāciju vēlreiz pasākuma dienā, jo laikapstākļu vai organizatorisku iemeslu dēļ tā var mainīties.

Ja pasākuma aprakstā paredzēts klusuma brīdis, ziedu nolikšana vai piemiņas uzruna, bērnam iepriekš jāizskaidro norises kārtība. Tas palīdz ievērot cieņpilnu noskaņu un mazina neziņu par gaidāmo.

Kā par Baltijas ceļu runāt ar dažāda vecuma bērniem

Pirmsskolas vecuma bērnam pietiek pastāstīt, ka cilvēki sadevās rokās, lai mierīgi parādītu vēlmi dzīvot brīvās valstīs. Sākumskolas vecumā var izmantot Baltijas karti un kopā izsekot dzīvajai ķēdei no Igaunijas cauri Latvijai līdz Lietuvai.

Pusaudžiem var skaidrot Molotova–Ribentropa pakta slepeno protokolu, okupācijas un nevardarbīgās pretošanās saikni. Svarīgi nošķirt valstis, režīmus un cilvēkus, neattiecinot vēsturisku vainu uz mūsdienu tautībām.

Sarunai var izmantot arhīvu fotogrāfijas, pievēršot uzmanību to datumam, vietai un aprakstam. Ja ģimenē ir atmiņas par Baltijas ceļu, bērns var pajautāt, kur radinieki stāvēja, kā tur nokļuva un ko tajā brīdī juta. Atmiņas drīkst uzklausīt bez iztaujāšanas — ne katrs cilvēks vēlas runāt par okupāciju vai represijām.

Pirms 23. augusta apmeklējuma ģimene var vienoties par vienu vienkāršu uzdevumu: atrast kartē Baltijas valstis, apskatīt dažas vēsturiskas fotogrāfijas un pēc pasākuma pārrunāt vienu jaunu uzzinātu faktu.

Avots: Latvijas Vēstnesis