15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte: 60% robeža 3. oktobrī

Publicēts 2026. gada 30. augustā

Autors: Latbiotech redakcija

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, jo Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka kārtējo Saeimas vēlēšanu norisi oktobra pirmajā sestdienā. Šis datums ir arī robežpunkts prognozei par to, vai kopējā vēlētāju aktivitāte Latvijā pārsniegs 60%. Pašlaik oficiālie avoti nosaka vēlēšanu laiku un kārtību, bet neatbild uz jautājumu, cik cilvēku faktiski nobalsos.

Svarīgākie akcenti
– Prognozes jautājums: vai aktivitāte visā Latvijā būs lielāka par 60,00%?
– Prognoze tiek slēgta 3. oktobrī, bet iznākumu nosaka vēlāk publicētie gala dati.
– JĀ nozīmē vismaz 60,01%, ja CVK rezultātu publicē ar divām zīmēm aiz komata.
– NĒ nozīmē tieši 60,00% vai zemāku rādītāju.
– Izšķirošais avots būs CVK galīgais valsts mēroga aktivitātes rādītājs.

3. oktobri nosaka Satversme, nevis politisks lēmums

1. gada oktobra pirmā sestdiena ir 3. oktobris. Tādēļ šis datums nav priekšvēlēšanu kampaņas izvēle vai prognoze — tas izriet no Satversmē nostiprinātā kārtējo parlamenta vēlēšanu kalendāra.

Savukārt Saeimas vēlēšanu likums regulē vēlēšanu organizēšanu, balsošanu un rezultātu aprēķināšanu. Praktiskajās detaļās vēlētājiem jāvadās pēc tās informācijas, kuru par 15. Saeimas vēlēšanām publicē Centrālā vēlēšanu komisija.

Prognozes slēgšana vēlēšanu dienā nenozīmē, ka tajā pašā brīdī jau būs zināms galīgais iznākums. Sākotnējie aktivitātes dati var mainīties, kamēr tiek saņemta un pārbaudīta informācija no visiem vēlēšanu iecirkņiem. Tādēļ robežas vērtēšanai neder atsevišķa dienas stunda, viens iecirknis vai provizorisks kopsavilkums.

Kā CVK aprēķina valsts kopējo aktivitāti

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda balsstiesīgo vēlētāju daļa ir piedalījusies vēlēšanās. Tas nav kādas partijas iegūto balsu īpatsvars un nav arī derīgo vēlēšanu zīmju sadalījums starp kandidātu sarakstiem.

Iecirkņi apkopo balsošanas datus savos protokolos, bet CVK tos apvieno vēlēšanu rezultātu sistēmā. Valsts mēroga aktivitātes aprēķinam būtiski ir divi lielumi: balsstiesīgo vēlētāju skaits un nobalsojušo vēlētāju skaits atbilstoši oficiālajai uzskaitei.

Dienas gaitā publicētie skaitļi galvenokārt rāda, kā līdzdalība attīstās konkrētajā brīdī. Tajos vēl var nebūt visu iecirkņu datu, tādēļ tos nevar mehāniski pielīdzināt galīgajam aktivitātes procentam.

Arī balsu skaitīšanas laikā redzamais provizoriskais rādītājs vēl nav šīs prognozes galīgais pamats. Izšķirošs būs CVK Saeimas vēlēšanu sadaļā publicētais galīgais valsts kopējais rezultāts pēc datu apkopošanas un nepieciešamajām pārbaudēm.

Ja pēc sākotnējās publicēšanas CVK oficiāli labo gala datus, jāņem vērā pēdējais spēkā esošais galīgais rādītājs. Sociālo tīklu ieraksti, partiju paziņojumi un mediju aprēķini nevar aizstāt CVK rezultātu.

60% pārsniegumu nevar secināt tikai no kampaņas intensitātes

JĀ iznākumam nepieciešama aktivitāte virs 60,00%. To var veicināt plaša sabiedrības interese, vēlētāju pārliecība par savas balss nozīmi un pieejama informācija par balsošanas kārtību. Tomēr neviens no šiem apstākļiem pats par sevi nepierāda, ka robeža tiks pārsniegta.

NĒ iznākums iestāsies arī tad, ja aktivitāte būs ļoti tuvu slieksnim, bet to nepārsniegs. Piemēram, 59,99% un tieši 60,00% abos gadījumos nozīmēs NĒ. Savukārt 60,01% nozīmēs JĀ, ja tieši tādu galīgo rādītāju publicēs CVK.

Priekšvēlēšanu aptaujas par partiju popularitāti nav tiešs vēlētāju aktivitātes mērījums. Pat aptaujā izteikts nodoms balsot vēl negarantē faktisku dalību 3. oktobrī. Tādēļ partiju reitingus nevar izmantot kā vienīgo argumentu prognozei par kopējo līdzdalību.

Ja turpmāk tiek citēta aptauja, lasītājam jāpārbauda tās publicēšanas datums, datu vākšanas periods, izlase, jautājuma formulējums un pasūtītājs. Bez šī konteksta skaitlis var radīt nepamatotu priekšstatu par gaidāmo aktivitāti.

Ko 60% robeža nozīmē Saeimas pārstāvniecībai

Augstāka aktivitāte nozīmē, ka parlamenta sastāva izvēlē piedalījusies lielāka balsstiesīgās sabiedrības daļa. Tas dod plašāku faktisko līdzdalības pamatu politiskās pārstāvniecības vērtēšanai, taču vēlētāju skaits pats par sevi nenosaka, cik daudzveidīgs būs ievēlētais deputātu sastāvs.

Zemāka aktivitāte savukārt nozīmē, ka lēmumu par Saeimas sastāvu pieņēmis šaurāks balsstiesīgo loks. No tā nevar automātiski secināt, ka vēlēšanas nav spēkā vai ievēlētā Saeima ir juridiski mazāk leģitīma. Vēlēšanu tiesiskumu nosaka likuma ievērošana, nevis šajā prognozē izvēlētā 60% robeža.

Slieksnis ir analītisks un precīzi pārbaudāms atskaites punkts, nevis Satversmē noteikta minimālā līdzdalības prasība. Tā nozīme ir sabiedriska: tas palīdz salīdzināt gaidas ar vēlēšanu dienā izmērāmu visas valsts rezultātu.

Svarīgi arī nenošķirt aktivitātes procentu no tā pamata. Dažādi absolūtie balsotāju skaitļi var dot līdzīgu procentu, ja mainās balsstiesīgo kopskaits. Tādēļ prognozi atrisina CVK publicētais procents, nevis neoficiāli aprēķināts vēlētāju skaits.

Ko vēlētājiem pārbaudīt pirms došanās balsot

Praktiskā informācija jāmeklē CVK, nevis jāatjauno pēc atmiņas no iepriekšējām vēlēšanām. Balsošanas vietas, darba laiki un atsevišķas procedūras var atšķirties, tādēļ pārbaudi nevajadzētu atlikt līdz vēlēšanu dienas beigām.

CVK 15. Saeimas vēlēšanu informācijā vēlētājam jāpārbauda:

• sava vēlēšanu iecirkņa adrese un publicētais darba laiks;
• balsošanai nepieciešamais personu apliecinošais dokuments;
• aktuālā kārtība balsošanai iepriekš, ārvalstīs vai īpašos apstākļos, ja tā ir vajadzīga;
• iecirkņa pieejamība cilvēkiem ar kustību vai citām funkcionālām grūtībām;
• oficiāli reģistrētie kandidātu saraksti un publicētā informācija par kandidātiem;
• CVK paziņojumi par iespējamām izmaiņām vai tehniskiem precizējumiem.

Kandidātu sarakstus ieteicams salīdzināt CVK vietnē. Ekrānuzņēmums vai sociālajos tīklos pārpublicēts saraksts var būt nepilnīgs, novecojis vai izrauts no konteksta. Tas pats attiecas uz norādēm par iecirkņiem un balsošanas laiku.

Vēlētājam, kurš plāno balsot ārpus savas ierastās dzīvesvietas vai ārvalstīs, informācija jāpārbauda savlaicīgi. Jāņem vērā tikai tās iespējas, termiņi un nosacījumi, kurus CVK būs publicējusi tieši 15. Saeimas vēlēšanām.

Galīgo atbildi dos tikai CVK valsts mēroga rezultāts

Prognoze atrisinās kā JĀ tikai tad, ja CVK galīgajos datos Latvijas kopējā vēlētāju aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Tieši 60,00% nav pārsniegums, tādēļ šāds rezultāts tiks vērtēts kā NĒ. Arī jebkurš zemāks procents nozīmēs NĒ.

Vērtējumā netiks izmantots atsevišķs vēlēšanu apgabals, pašvaldība, iecirknis, balsošana ārvalstīs atsevišķi vai dienas gaitā publicēts starprādītājs. Tāpat iznākumu nenosaka vēlēšanu uzvarētājs, mandātu sadalījums vai kādas partijas rezultāts.

1. oktobrī vēlētājiem vispirms jāpārbauda CVK publicētā balsošanas kārtība un sava iecirkņa informācija. Pēc balsošanas noslēguma uzmanība jāpievērš valsts kopējā aktivitātes rādītāja statusam — galīgā atbilde būs zināma tikai tad, kad CVK to būs publicējusi kā oficiālu rezultātu.

Avots: Latvijas Vēstnesis