15. Saeima: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

Autors: Latbiotech redakcija
Publicēts: 2026. gada 28. augustā

1. Saeimas vēlētāju aktivitātei ir konkrēts pārbaudes datums un skaitliska robeža: vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, bet iznākumu noteiks Centrālās vēlēšanu komisijas galīgie rezultāti. Iepriekšējās, 14. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,43% balsstiesīgo, tādēļ 60% sasniegšanai šoreiz nepieciešams pieaugums vismaz par 0,58 procentpunktiem. Līdz vēlēšanu dienai paliek neskaidrs, vai vēlētāju mobilizācija Latvijā un ārvalstīs būs pietiekama šīs robežas pārvarēšanai.

Svarīgākie prognozes nosacījumi

• Tiek vērtēts, vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte visā Latvijā būs lielāka par 60,00%.
• Prognozes termiņš ir 2026. gada 3. oktobris, kad notiks Saeimas vēlēšanas.
• JĀ iznākumam nepieciešami vismaz 60,01%, ja CVK rezultātu publicē ar divām zīmēm aiz komata.
• Tieši 60,00% vai jebkurš zemāks rādītājs nozīmēs NĒ.
• Izšķirošais būs CVK publicētais galīgais aktivitātes rādītājs, nevis aptaujas vai vēlēšanu vakara starprezultāti.

2022. gada rezultāts novieto 60% robežu ļoti tuvu

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gadā vēlētāju aktivitāte bija 59,43%. Starp šo rezultātu un prognozes JĀ slieksni ir tikai 0,57 procentpunkti, taču ar 60,00% vien nepietiktu. Lai robeža būtu patiešām pārsniegta, galīgajam rādītājam jābūt lielākam.

Nelielā skaitliskā starpība nenozīmē, ka iznākumu var droši paredzēt. Aktivitātes procents ir atkarīgs gan no nobalsojušo cilvēku skaita, gan no oficiāli izmantotā balsstiesīgo kopuma. Galīgo rādītāju pēc balsu apkopošanas un pārbaudēm publicēs CVK.

1. gada rezultāts ir noderīgs atskaites punkts, nevis automātisks scenārijs 2026. gadam. Četru gadu laikā var mainīties vēlētāju motivācija, partiju piedāvājums, sabiedrībā svarīgākie jautājumi un iedzīvotāju gatavība piedalīties vēlēšanās.

Kāpēc vēlēšanas notiks tieši 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā. 2026. gadā šis datums ir 3. oktobris.

Savukārt Saeimas vēlēšanu likums regulē vēlēšanu norisi, balsu skaitīšanu un rezultātu noteikšanu. Tādēļ prognozi nevarēs izšķirt pēc atsevišķa iecirkņa datiem, vēlētāju aptaujām vai sākotnējām ziņām. Nepieciešams visas Latvijas galīgais rezultāts.

Datums ir nozīmīgs arī praktiski: līdz vēlēšanu noslēgumam aktivitāte vēl veidojas. Dienas gaitā publicēti starprādītāji var liecināt par līdzdalības tempu, taču tie neaptver visus vēlāk saskaitītos balsojumus un nav prognozes galīgais mērs.

Mobilizācija Latvijā un ārvalstīs var izšķirt nelielo starpību

Vēlētāju aktivitātes pieaugumam nav viena obligāta cēloņa. To var veidot vairāku apstākļu kopums: vēlētāju interese par politisko izvēli, partiju spēja uzrunāt savus atbalstītājus, sabiedrībā aktuāli jautājumi un praktiska iespēja nobalsot.

Izšķiroša var būt spēja pārvērst interesi līdzdalībā

Priekšvēlēšanu kampaņas var palielināt informētību, taču redzama kampaņa pati par sevi vēl negarantē augstāku aktivitāti. JĀ scenārijam nozīmīgi būs tas, vai cilvēki, kuri parasti vilcinās vai vēlēšanās piedalās neregulāri, šoreiz patiešām nobalsos.

Mobilizāciju var veicināt sajūta, ka starp kandidātu sarakstiem pastāv vēlētājam būtiskas izvēles. Pretējs efekts iespējams, ja daļa balsstiesīgo nevienā sarakstā nesaskata pieņemamu piedāvājumu vai uzskata savu balsi par maznozīmīgu. Šos noskaņojumus līdz balsojuma noslēgumam nevar precīzi pārvērst aktivitātes procentā.

Ārvalstīs nodotās balsis ir daļa no kopējās ainas

Latvijas balsstiesīgo līdzdalība ārvalstīs var ietekmēt valsts kopējo rezultātu. Ja ārvalstīs dzīvojošie vai vēlēšanu laikā tur esošie pilsoņi aktīvi izmantos pieejamās balsošanas iespējas, tas var palīdzēt JĀ scenārijam. Vājāka iesaiste savukārt var apgrūtināt 60% pārsniegšanu.

Ārvalstu balsojumu nevajadzētu vērtēt atrauti no norisēm Latvijā. Prognozi izšķirs vienots CVK aktivitātes rādītājs visā valstī, tāpēc svarīga būs gan līdzdalība Latvijas iecirkņos, gan korekti ieskaitītās balsis ārvalstīs.

Plašāka līdzdalība maina pārstāvniecības pamatu, nevis automātiski uzvarētāju

Augstāka aktivitāte nozīmētu, ka nākamās Saeimas izvēlē piedalījusies lielāka balsstiesīgo daļa. Tas var paplašināt parlamenta demokrātiskās pārstāvniecības pamatu, jo mandātu sadalījumu ietekmē vairāk nodotu balsu un potenciāli daudzveidīgāks vēlētāju loks.

Tomēr no aktivitātes vien nevar secināt, kuri kandidātu saraksti iegūs vietas Saeimā vai kurš veidos valdību. To noteiks balsu sadalījums starp sarakstiem un likumā paredzētā rezultātu aprēķināšana. Vienāds kopējais aktivitātes līmenis var radīt atšķirīgus politiskos rezultātus atkarībā no vēlētāju izvēles.

Arī lielāks balsotāju skaits pats par sevi neatceļ nepieciešamību partijām vienoties par parlamenta vairākumu un valdības sastāvu. Aktivitāte parāda līdzdalības plašumu, bet neatbild uz jautājumu, cik vienkāršas vai sarežģītas būs turpmākās koalīcijas sarunas.

Vēlētāju izvēle ietekmēs arī ikdienas lēmumu virzienu

1. Saeima lems par valsts budžetu, nodokļiem, sociālo aizsardzību, veselības aprūpi, izglītību, drošību, infrastruktūru un citiem jautājumiem, kas skar iedzīvotāju ikdienu. Vēlētāju līdzdalība nosaka, cik plašs sabiedrības loks piedalās šī politiskā mandāta veidošanā.

Ja aktivitāte pārsniegs 60%, tas būs signāls, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu vēlēšanās iesaistījusies lielāka balsstiesīgo proporcija. Ja tā paliks 60% līmenī vai zem tā, tas nenozīmēs, ka vēlēšanas nav spēkā vai Saeima nav leģitīma; tas tikai dos NĒ iznākumu šim precīzi formulētajam prognozes jautājumam.

Svarīgs būs ne tikai kopējais balsotāju skaits, bet arī tas, kā balsis sadalīsies starp kandidātu sarakstiem. Tieši šis sadalījums ietekmēs Saeimas sastāvu, iespējamos vairākumus un to, kādas politiskās prioritātes nonāks valdības darba kārtībā.

JĀ un NĒ scenāriji paliek atvērti līdz galīgajiem rezultātiem

JĀ scenāriju atbalstītu spēcīga vēlētāju mobilizācija, aktīvāka līdzdalība ārvalstīs un pietiekami plaša interese par kandidātu sarakstu piedāvājumu. Tā kā 2022. gada rādītājs bija tuvu 60%, robežas pārvarēšanai nav vajadzīgs milzīgs procentuāls lēciens.

NĒ scenārijs īstenotos, ja līdzdalības pieaugums būtu nepietiekams, aktivitāte samazinātos vai galīgais rezultāts apstātos tieši pie 60,00%. Šeit būtiska ir stingrā robeža: noapaļots vai provizorisks skaitlis, kas izskatās tuvs 60%, nevar aizstāt CVK galīgo rādītāju.

Nevienu no scenārijiem nevar pamatoti sasaistīt ar konkrēta saraksta uzvaru. Augsta aktivitāte var rasties dažādu politisko izvēļu dēļ, bet zemāka aktivitāte neparāda, kurš politiskais spēks no tās iegūs vai zaudēs.

Galīgo atbildi sniegs CVK publicētais Latvijas koprādītājs

Prognoze atrisināsies kā JĀ tikai tad, ja CVK 15. Saeimas vēlēšanu galīgajos rezultātos norādīs visas Latvijas aktivitāti virs 60,00%. Rezultāts 60,00% vai mazāks nozīmēs NĒ.

Ja vēlēšanu vakarā publicētie provizoriskie dati svārstīsies ap robežu, lēmums būs jāatliek līdz galīgā rādītāja publicēšanai. Atsevišķu iecirkņu aktivitāte, reģionālie dati un neoficiāli aprēķini nebūs pietiekami.

Nākamais pārbaudāmais punkts būs CVK 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu lapa pēc visu balsu apkopošanas. Tajā publicētais galīgais aktivitātes procents vienlaikus parādīs, vai Latvija ir pārvarējusi 2022. gada 59,43% atskaites punktu un stingro 60% prognozes robežu.

Avots: Likumi.lv