15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī līdzdalība pārsniegs 60%?

1. Saeimas vēlēšanu kalendārs ir skaidrs: balsošana notiks 2026. gada 3. oktobrī, bet galvenais prognozes jautājums ir par vēlētāju aktivitāti. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo, tādēļ līdz 60% robežai pietrūka tikai 0,57 procentpunkti. Prognoze tiek slēgta vēlēšanu dienā, bet iznākumu noteiks vēlāk publicētais CVK galīgais rādītājs.

Partiju konkurence, priekšvēlēšanu mobilizācija, balsošanas pieejamība un Latvijas pilsoņu aktivitāte ārvalstīs var pārbīdīt rezultātu abos virzienos. Tomēr 2022. gada skaitlis pats par sevi nepasaka, kas notiks 2026. gadā: līdzdalību izšķirs gan politiskā izvēle, gan tas, cik viegli vēlētāji varēs izmantot savas tiesības.

Autors: Latbiotech redakcija. Sagatavots 2026. gada 27. augustā.

Īsumā par 60% slieksni

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanās piedalīsies vairāk nekā 60% balsstiesīgo?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• “Jā” iznākums: CVK galīgais aktivitātes rādītājs ir vismaz 60,01%.
• “Nē” iznākums: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais un galīgi apstiprinātais 15. Saeimas vēlēšanu rezultāts.

2022. gada aktivitāte atradās pavisam tuvu robežai

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gadā vēlēšanās piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Tas ir galvenais salīdzināmais atskaites punkts, jo prognozes slieksnis noteikts tikai nedaudz augstāk.

Lasi arī: 15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

Starpība ir 0,57 procentpunkti, nevis 0,57%. Šī atšķirība terminoloģijā ir būtiska: procentpunktus izmanto, salīdzinot divus procentos izteiktus rādītājus. Lai prognoze noslēgtos ar “jā”, 2026. gada rezultātam nepietiks tikai sasniegt 60,00% — robeža būs jāpārsniedz.

Nelielā starpība padara jautājumu līdzsvarotu, taču tā nenozīmē, ka iepriekšējais rezultāts automātiski atkārtosies. Vēlētāju sastāvs, partiju piedāvājums, kampaņas intensitāte un sabiedrībā aktuālie jautājumi četru gadu laikā var mainīties.

Partiju konkurence var palielināt motivāciju piedalīties

Augsta politiskā konkurence parasti rada vairāk iemeslu sekot kampaņai. Ja vairākas partijas cīnās par līdzīgu vēlētāju loku, katrai kļūst svarīgi sasniegt arī tos pilsoņus, kuri iepriekš nav bijuši pārliecināti par dalību. Cieša sacensība var radīt sajūtu, ka vienai balsij ir lielāka nozīme.

Aktivitāti var veicināt arī skaidri atšķirīgi politiskie piedāvājumi. Ja vēlētājs redz saprotamu izvēli starp konkurējošiem risinājumiem, motivācija doties uz iecirkni var pieaugt. Pretējs efekts iespējams, ja partiju vēstījumi šķiet savstarpēji līdzīgi vai vēlētāji nevienam piedāvājumam neuzticas.

Mobilizācijas ietekme būs atkarīga no sasniegtās auditorijas

Priekšvēlēšanu kampaņu redzamība vēl negarantē augstāku līdzdalību. Izšķiroši būs tas, vai partijas spēs uzrunāt ne tikai savus uzticamos atbalstītājus, bet arī svārstīgos un iepriekš neaktīvos vēlētājus.

Dalību var ietekmēt debates, kandidātu atpazīstamība, tieša saziņa ar vēlētājiem un kampaņas spēja sasaistīt politiskos jautājumus ar cilvēku ikdienu. Ja mobilizācija koncentrēsies tikai uz jau aktīvo elektorātu, kopējais līdzdalības procents var būtiski nepieaugt.

Arī asa konkurence nav viennozīmīgs signāls. Tā var piesaistīt uzmanību, bet pārmērīgi negatīva kampaņa daļai sabiedrības var pastiprināt atsvešinātību. Tāpēc jāvērtē ne tikai politiskās komunikācijas apjoms, bet arī tas, vai tā rada vēlmi iesaistīties.

Balsošanas pieejamība Latvijā un ārvalstīs var mainīt rezultātu

Vēlētāja lēmums piedalīties nav atkarīgs tikai no politiskās intereses. Nozīme ir arī praktiskajām iespējām: informācijas saprotamībai, iecirkņu sasniedzamībai, balsošanas kārtībai un tam, vai cilvēks savlaicīgi zina, kā izmantot savas vēlēšanu tiesības.

Īpaša uzmanība jāpievērš Latvijas pilsoņiem ārvalstīs. Šīs grupas līdzdalību var ietekmēt attālums līdz balsošanas vietai, informācijas pieejamība un CVK noteikto procedūru ērtums. Pat ja interese par vēlēšanām ir augsta, praktiski šķēršļi var samazināt reālo balsotāju skaitu.

Savukārt skaidra informācija un ērti izmantojamas iespējas var palīdzēt līdzdalībai pieaugt. Tāpēc pirms vēlēšanām svarīgi sekot CVK paziņojumiem par balsošanas organizāciju Latvijā un ārvalstīs, nevis paļauties uz iepriekšējo vēlēšanu kārtību.

Vēlēšanu dienas apstākļiem arī var būt nozīme, taču to ietekmi iepriekš precīzi izmērīt nav iespējams. Ceļošanas plāni, darba grafiki, veselības stāvoklis un citi individuāli apstākļi kopā var ietekmēt to, cik cilvēku savu nodomu pārvērš nodotā balsī.

Ceļš uz “jā” un “nē” iznākumu

“Jā” scenārijam nepieciešams salīdzinoši neliels pieaugums pret 2022. gadu. To varētu atbalstīt cieša partiju sacensība, sabiedrībai nozīmīgi priekšvēlēšanu jautājumi, sekmīga neaktīvo vēlētāju uzrunāšana un pieejama balsošanas organizācija. Ja šie faktori darbotos vienā virzienā, 60% robeža būtu sasniedzama.

Tomēr vēsturiskā starpība nedod garantiju. “Nē” scenārijs īstenotos, ja mobilizācija būtu vājāka par gaidīto, daļa vēlētāju neatrastu sev pieņemamu izvēli vai praktiskie šķēršļi atturētu no dalības. Arī 59,99% vai precīzi 60,00% nozīmētu, ka nosacījums nav izpildīts.

Svarīgi nejaukt prognozi ar aptauju par partiju popularitāti. Partiju reitingi mēra politisko izvēli noteiktā aptaujas brīdī, bet šis jautājums attiecas tikai uz kopējo vēlētāju līdzdalību. Pat ļoti saspringta cīņa par mandātiem var notikt pie aktivitātes, kas nepārsniedz 60%.

Līdzīgi arī liels absolūtais balsotāju skaits viens pats neatrisinās jautājumu. Noteicošais būs CVK publicētais aktivitātes procents, jo balsstiesīgo kopskaits un balsotāju skaits jāvērtē vienā oficiālajā aprēķinā.

Galīgais CVK rādītājs būs vienīgais izšķirošais rezultāts

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobris, tādēļ šajā datumā prognozes izvēles tiek slēgtas.

Pirmajās stundās pēc balsošanas var parādīties nepilnīgi vai provizoriski dati. Tie var palīdzēt saprast iespējamo virzienu, taču prognozi neatrisina. Ja sākotnējā informācija vēlāk mainīsies, tiks izmantots tikai CVK galīgais apstiprinātais 15. Saeimas vēlētāju aktivitātes rādītājs.

Netiks izmantotas aptaujas, mediju aplēses, atsevišķu iecirkņu rezultāti vai pašu veikti pārrēķini. Ja CVK galīgajā publikācijā būs norādīti 60,01% vai vairāk, iznākums būs “jā”. Ja publicēti 60,00% vai mazāk, iznākums būs “nē”.

Kam sekot līdz 3. oktobrim

Pirms vēlēšanām visvairāk informācijas dos partiju spēja sasniegt neizlēmušos vēlētājus, sabiedrības interese par debatēm un CVK informācija par dalības iespējām. Īpaši nozīmīgi būs praktiskie skaidrojumi tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs vai vēlēšanu dienā neatrodas ierastajā dzīvesvietā.

Vēlēšanu vakarā uzmanība pāries uz CVK publicētajiem datiem, tomēr pirmais procents vēl nebūs galīgā atbilde. Izšķirošais brīdis pienāks, kad komisija būs pabeigusi rezultātu apkopošanu un apstiprinājusi kopējo aktivitāti visā Latvijā un ārvalstīs.

Avots: Likumi.lv