Jaunākās
Brandenburgas vārti Berlīnē, kas simbolizē Vācijas atkalapvienošanos un mūsdienu Eiropas vēsturi

Vācijas vienotības diena: ko 3. oktobris nozīmē Eiropai un Latvijai

Katru gadu 3. oktobrī Vācija atzīmē valsts atkalapvienošanos. 1990. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, un četras desmitgades pastāvējušais valsts dalījums beidzās. Latvijas lasītājam šis datums palīdz ieraudzīt plašākas pārmaiņas Eiropā, taču Latvijas neatkarības atjaunošanai bija sava laika līnija un savi izšķirošie lēmumi.

Vācijas valdība 3. oktobri raksturo kā Vācijas vienotības dienu. Lai saprastu, kāpēc svētki ir tieši šajā datumā, jānošķir trīs notikumi: Berlīnes mūra krišana 1989. gada novembrī, Vācijas atkalapvienošanās 1990. gada oktobrī un Baltijas valstu neatkarības atjaunošana 1990.–1991. gadā.

Kāpēc Vācija svin 3. oktobrī

  1. gada 9. novembrī atvērās robeža pie Berlīnes mūra. Tas kļuva par redzamāko Vācijas dalījuma beigu simbolu, tomēr valsts tajā vakarā vēl nebija apvienota. Turpmākajos mēnešos bija jāvienojas par tiesisku un politisku kārtību, kādā abas Vācijas valstis kļūs par vienu.

    Lasi arī: Kāpēc 18. novembris ir Latvijas valsts svētki

  2. gada 18. martā Austrumvācijā notika brīvas parlamenta vēlēšanas. Pēc tām apvienošanās process ieguva demokrātiski ievēlētu Austrumvācijas pārstāvju mandātu. Sarunas turpinājās arī starptautiskā līmenī, jo Vācijas dalījums pēc Otrā pasaules kara bija saistīts ar četru lielvaru tiesībām un Eiropas drošības jautājumiem.

Izšķirošais juridiskais brīdis pienāca 1990. gada 3. oktobrī, kad Austrumvācijas zemes pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai. Tāpēc par valsts svētkiem izvēlēts atkalapvienošanās datums, nevis Berlīnes mūra atvēršanas diena. Mūra krišana iezīmēja iespēju pārmaiņām; 3. oktobris apzīmē brīdi, kad apvienošanās stājās spēkā.

Kas Eiropā mainījās 1989.–1990. gadā

Vācijas atkalapvienošanās notika laikā, kad Austrumeiropā vājinājās komunistiskie režīmi un Padomju Savienības ietekme. Vācijas gadījumā pārmaiņas skāra valsts robežas, pilsonību, pārvaldi un vietu Eiropas politiskajā kārtībā. Vienlaikus tās prasīja vienošanos ar valstīm, kurām bija īpaša atbildība par pēckara Vācijas jautājumu.

  1. gada septembrī tika parakstīts tā dēvētais Divi plus četri līgums: sarunās piedalījās abas Vācijas valstis un ASV, Francija, Lielbritānija un Padomju Savienība. Tas bija nozīmīgs solis ceļā uz apvienotās Vācijas pilnu suverenitāti. Eiropai 3. oktobris tādēļ ir arī pēckara dalījuma pārvarēšanas atskaites punkts.

Tomēr Eiropas pārmaiņām nebija viena centra vai vienas cēloņu ķēdes. Dažādās valstīs cilvēki pieņēma atšķirīgus lēmumus atšķirīgos politiskos apstākļos. Vācijas apvienošanos nevar pielīdzināt Baltijas valstu centieniem atjaunot neatkarīgas valstis pēc padomju okupācijas.

Īsa laika līnija: Vācija un Latvija

  • 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļā cilvēki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieprasīja brīvību un pievērsa uzmanību Molotova–Ribentropa pakta sekām.
  • 1989. gada 9. novembris: atvērās Berlīnes mūris; Vācijas dalījuma beigas kļuva par reālu politisku iespēju.
  • 1990. gada 4. maijs: Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, paredzot pārejas periodu valsts varas atjaunošanai.
  • 1990. gada 3. oktobris: stājās spēkā Vācijas atkalapvienošanās. Latvijā neatkarības atjaunošanas process vēl turpinājās.
  • 1991. gada janvāris: barikāžu laikā Latvijas iedzīvotāji aizstāvēja valsts institūcijas un neatkarības atjaunošanas kursu.
  • 1991. gada 21. augusts: Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, izbeidzot 1990. gadā noteikto pārejas periodu.

Šie datumi rāda notikumu tuvumu laikā, taču katrs ieraksts pieder savam vēsturiskajam procesam. Vācijā jautājums bija par divu Vācijas valstu apvienošanos. Latvijā — par 1918. gadā dibinātās republikas neatkarības un valstiskās varas atjaunošanu.

Kur šajā laikā atradās Latvija

Kad Vācija 1990. gada oktobrī kļuva par vienotu valsti, Latvija jau bija pieņēmusi 4. maija deklarāciju, bet tās īstenošana vēl nebija noslēgusies. Padomju Savienība joprojām pastāvēja, un Latvijas politiskā nākotne nebija droša. Tādēļ 1990. gada 3. oktobri nevar saukt par Latvijas neatkarības atjaunošanas datumu.

Latvijas svarīgākie atskaites punkti meklējami pašas valsts dokumentos un sabiedrības rīcībā: Baltijas ceļā, 4. maija deklarācijā, 1991. gada janvāra barikādēs un 21. augusta lēmumā par valstisko statusu. Latvijas tiesību aktos ir lasāmi neatkarības atjaunošanas pamatdokumenti; Saeimas vēstures materiāli palīdz izprast parlamentāro lēmumu kontekstu.

Vācijas un Latvijas pieredzi vieno laikmets, kurā mainījās Eiropas politiskā karte. Saikne ir vēsturiskais konteksts, nevis apgalvojums, ka viens notikums automātiski izraisīja otru. Šāds nošķīrums ļauj pamanīt gan kopīgo pārmaiņu mērogu, gan katras valsts atšķirīgo ceļu.

Ko 3. oktobris palīdz atcerēties

Vācijas vienotības diena atgādina, ka Berlīnes mūra krišana un valsts juridiska apvienošana bija divi dažādi posmi. Latvijai līdzīgi svarīgi nošķirt neatkarības pasludināšanu, tās aizstāvēšanu un pārejas perioda noslēgumu. Tāpēc, lasot par 1989.–1991. gadu, ir vērts vispirms pārbaudīt konkrēto datumu un lēmumu: tie parāda, kurā brīdī atradās katras valsts ceļš.

Autors: Latbiotech redakcija.

Avots: Vācijas federālā valdība

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!

Vairāk stāstu