Lietuvā algas aug, bet tipiskais darbinieks atpaliek

Lietuvas vidējā bruto alga 2026. gada pirmajā ceturksnī bija par 9,3% lielāka nekā gadu iepriekš, taču mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un apstrādes rūpniecības uzņēmumu algu mediānas pieauga tikai par aptuveni 4–5%. Šī atšķirība parāda, kāpēc straujš valsts vidējās algas kāpums vēl nenozīmē tikpat lielu ieguvumu tipiskam darbiniekam.

Arī ekonomikas kopaina ir labvēlīga. Pēc Eurostat aplēses Lietuvas iekšzemes kopprodukts 2026. gada otrajā ceturksnī bija par 3,8% lielāks nekā pirms gada. Tas bija straujākais pieaugums starp 15 salīdzinājumā iekļautajām ES valstīm, kamēr ES ekonomika kopumā auga par 1,2%. Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni Lietuvas IKP palielinājās par 1,7%, bet ES vidēji — par 0,5%.

Vidējā alga rāda tikai daļu no ainas

Lietuvas Banka aprēķinājusi, ka gada laikā atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 11,1%, bet privātajā sektorā — par 8,5%. Centrālā banka 2026. gadā prognozē vidējās algas kāpumu par 8,7%, savukārt Finanšu ministrijas scenārijā paredzēti 7,9%.

Lasi arī: Latvijas 2027. gada budžets: vai deficīts iekļausies 3% robežās?

Vidējo algu ietekmē visu strādājošo ienākumi, tostarp nelielas grupas ar ļoti lielu atalgojumu. Mediāna raksturo darbinieku, kurš algu sadalījumā atrodas tieši vidū, tāpēc labāk parāda tipiska strādājošā situāciju. Šos divus rādītājus nevar mehāniski pielīdzināt.

Tirdzniecībā un ražošanā kāpums kļuvis lēnāks

No 2019. līdz 2026. gadam analizēto mazumtirdzniecības uzņēmumu mediānas vidējā vērtība pieauga par 78,2% un sasniedza 1634 eiro. Vairumtirdzniecībā tā palielinājās par 74,3% — līdz 2541 eiro, bet apstrādes rūpniecībā par 72,6% — līdz 1997 eiro.

Tomēr pēdējā gada temps bija ievērojami mērenāks: mazumtirdzniecībā mediāna auga par 4,4%, apstrādes rūpniecībā par 4,8%, bet vairumtirdzniecībā par 5%. Iepriekš pieredzētais gandrīz divciparu kāpums šajās nozarēs vairs neturpinās.

Turklāt daļā uzņēmumu mediāna saruka. Kritums reģistrēts 22,3% salīdzināmo apstrādes rūpniecības uzņēmumu, 24,2% vairumtirdzniecības uzņēmumu un 16,1% mazumtirgotāju. Tas pats par sevi nepierāda pamatalgu samazināšanu: rezultātu var ietekmēt prēmijas, piemaksas, virsstundas, darbinieku sastāva maiņa vai labāk atalgotu speciālistu aiziešana. Tomēr dati apstiprina, ka algu kāpums nav vienmērīgs.

Gandrīz puse saņem līdz 2000 eiro pirms nodokļiem

Lietuvas sociālās apdrošināšanas sistēmas “Sodra” 2026. gada maija datos bija 1 183 360 apdrošināto, kuri mēnesī strādāja vismaz 30 dienas. No viņiem 569 500 jeb 48,1% saņēma līdz 2000 eiro bruto, bet 62,9% — līdz 2500 eiro.

Lielākajā algu grupā — no 1501 līdz 2000 eiro — bija 233 980 cilvēku. Vēl 190 850 pelnīja no 1154 līdz 1500 eiro, savukārt 144 670 saņēma ne vairāk par 1153 eiro. Pretējā sadalījuma galā 10 530 cilvēku pelnīja vairāk nekā 10 000 eiro, bet 3080 — vairāk nekā 15 000 eiro mēnesī.

Šie dati nav pārrēķināti pilnas slodzes ekvivalentā. Tādēļ zemākajās algu grupās var būt nepilnu slodzi strādājošie un cilvēki, kuru mēneša ienākumus ietekmējusi prombūtne.

Lielāka bruto alga vēl negarantē lielāku pirktspēju

Algas pieaugums šajos datos ir nomināls un izteikts pirms nodokļiem. Bez informācijas par cenu izmaiņām, nodokļu slogu un mājsaimniecības izdevumiem nevar secināt, cik liels būs reālais dzīves līmeņa uzlabojums. Darbiniekam būtiskāks par valsts vidējo procentu ir viņa neto ienākumu kāpums attiecībā pret ikdienas izmaksām.

Šī atšķirība ir aktuāla arī Latvijas lasītājiem: straujš vidējās algas pieaugums var pastāvēt līdzās daudz lēnākām pārmaiņām plašās, darbaspēka ietilpīgās nozarēs. Tādēļ ekonomikas izaugsmes kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc viena vidējā rādītāja.

Kas samaksās par turpmāko algu kāpumu

Daļai strādājošo ienākumus ceļ minimālās algas palielināšana, bet sabiedriskajā sektorā atalgojums ir atkarīgs no valsts budžeta un kolektīvajiem līgumiem. Pieprasītu speciālistu algas virza starptautiskā konkurence par prasmēm. Savukārt liela privātā sektora darbinieku daļa ir tieši atkarīga no sava uzņēmuma pārdošanas, produktivitātes un peļņas.

Lietuvas Banka paredz vidējās algas pieaugumu par 6,9% 2027. gadā un 7,2% 2028. gadā; Finanšu ministrijas prognozes ir piesardzīgākas — attiecīgi 6,1% un 5,7%. Šie ir scenāriji, nevis garantēts rezultāts. Izšķirošais jautājums būs, vai uzņēmumu ražīgums un ieņēmumi spēs segt lielākas darbaspēka izmaksas un vai nominālais algu kāpums pārvērtīsies reālā pirktspējas pieaugumā.

Avots: Media Studio