Jaunākās
Latvijas lauku māja ar pļavu un automašīnu pagalmā saulainā vasaras dienā

Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Latvijas valsts karogs pie dzīvojamām un citām likumā minētajām ēkām obligāti jānovieto 11 noteiktās dienās. Piecās dienās to lieto parastajā veidā, bet sešās piemiņas dienās — sēru noformējumā. Atsevišķus papildu datumus var noteikt valsts vai pašvaldība.

Autors: Latbiotech redakcija
Pārskatīts: 2026. gada 27. augustā

Sarkanbaltsarkanais karogs ir valsts nepārtrauktības simbols

Sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no Latvijas nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā senākais zināmais apraksts saistīts ar 13. gadsimta Atskaņu hroniku, kurā minēts Cēsu karavīru vienības izmantots sarkans karogs ar baltu joslu.

Šis vēsturiskais apraksts 19. gadsimta otrajā pusē kļuva nozīmīgs latviešu nacionālās pašapziņas veidošanās laikā. Savukārt mākslinieks Ansis Cīrulis 1917. gadā izstrādāja vizuālo risinājumu, kas kļuva par mūsdienu karoga pamatu.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas sarkanbaltsarkanais karogs ieguva valsts simbola statusu. Padomju okupācijas laikā tā publiska lietošana tika aizliegta, bet Atmodas gados karogs atkal kļuva redzams sabiedriskajos pasākumos. Vēl pirms pilnīgas valstiskās neatkarības atjaunošanas tas atguva oficiālu statusu.

Karoga krāsu joslu attiecība ir 2:1:2 — augšējā un apakšējā karmīnsarkanā josla ir vienāda platuma, bet baltā josla ir uz pusi šaurāka. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2.

Kad Latvijas karogs jāizkar obligāti

Latvijas valsts karoga likums attiecas uz karoga novietošanu pie publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām. Tādēļ prasība skar gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumu ēkas un privātmājas vai daudzdzīvokļu namus.

Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Obligātie datumi un lietošanas veids ir šādi:

Datums Karoga lietošanas veids
25. marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Sēru noformējumā
1. maijs — Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena Parastajā veidā
4. maijs — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena Parastajā veidā
8. maijs — Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena Sēru noformējumā
14. jūnijs — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Sēru noformējumā
17. jūnijs — Latvijas Republikas okupācijas diena Sēru noformējumā
4. jūlijs — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena Sēru noformējumā
21. augusts — konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena Parastajā veidā
11. novembris — Lāčplēša diena Parastajā veidā
18. novembris — Latvijas Republikas Proklamēšanas diena Parastajā veidā
Decembra pirmā svētdiena — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena Sēru noformējumā

Decembra piemiņas dienas konkrētais datums katru gadu mainās, tādēļ to nepieciešams pārbaudīt kalendārā. Piemēram, 2026. gadā decembra pirmā svētdiena ir 6. decembris.

Ministru kabinets var noteikt karoga novietošanu arī citos gadījumos, piemēram, izsludinot sēras. Papildu prasības savā administratīvajā teritorijā var noteikt arī pašvaldība, tādēļ ārkārtas notikumu laikā jāseko oficiālajiem paziņojumiem.

Kā atšķiras parastais un sēru noformējums

Parastajā noformējumā karogu pie ēkas ievieto tam paredzētā turētājā vai paceļ mastā bez melnas lentes. Tam jābūt pareizi orientētam, droši nostiprinātam un novietotam tā, lai audums neskartu zemi, jumtu, kokus vai citus šķēršļus.

Sēru dienā noformējums ir atkarīgs no karoga novietošanas veida:

  • pie ēkas karoga kātā novietotam karogam piestiprina melnu sēru lenti;
  • mastā paceltu karogu nolaiž pusmastā bez melnās lentes;
  • paceļot karogu pusmastā, to vispirms uzvelk līdz masta augšai un pēc tam nolaiž;
  • noņemot karogu, to vispirms atkal paceļ līdz augšai un tikai tad nolaiž pavisam.

Melna lente nav parasta dekorācija. Tā norāda uz valsts noteiktu piemiņas vai sēru dienu, tādēļ to nevajadzētu lietot datumos, kuros paredzēta karoga izkāršana bez sēru noformējuma.

Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Tīrs un nebojāts karogs ir obligāta prasība

Likums aizliedz publiski lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi lietošanai nepiemērotu Latvijas valsts karogu. Pirms obligātā datuma karogs jāpārbauda, īpašu uzmanību pievēršot auduma malām, šuvēm, krāsu spilgtumam un stiprinājumiem.

Praktiska pārbaude aizņem tikai dažas minūtes:

  • pārliecinieties, ka karogs nav saplēsts vai izdilis;
  • notīriet vai nomainiet netīru un izbalējušu karogu;
  • pārbaudiet kātu, turētāju, auklas un stiprinājumus;
  • izmantojiet pareiza izskata karogu, nevis dekoratīvu sarkanbaltsarkanu audumu;
  • sēru dienai laikus sagatavojiet melno lenti vai pārbaudiet masta mehānismu.

Daudzdzīvokļu mājā par kopējā karoga turētāja izmantošanu parasti rūpējas pārvaldnieks vai mājas apsaimniekošanā noteiktā atbildīgā persona. Dzīvokļa īpašniekam pirms svētku vai piemiņas dienas ir lietderīgi pārliecināties, ka atbildība ir skaidri sadalīta.

Ārpus obligātajiem datumiem karogu drīkst lietot arī ikdienā, ģimenes svētkos un sabiedriskos pasākumos, ja tiek ievērota cieņpilna attieksme un likuma prasības.

Kur pārbaudīt aktuālos noteikumus

Juridiski noteicoša ir Latvijas valsts karoga likuma aktuālā redakcija. Plašāks vēsturiskais skaidrojums par karogu kā nacionālo simbolu pieejams Valsts prezidenta kancelejas informācijā par Latvijas valsts simboliem.

Pirms obligātās dienas vērts pārbaudīt ne vien datumu un noformējuma veidu, bet arī Ministru kabineta un savas pašvaldības paziņojumus. Ārkārtas sēru lēmums vai vietēja prasība var papildināt likumā pastāvīgi noteikto kalendāru.

Avots: Likumi.lv

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!

Vairāk stāstu