Latvijas 2026. gada deficīts: 3% robeža līdz gada beigām

Autore: Latbiotech ekonomikas redakcija
Publicēts: 2026. gada 24. augustā

Finanšu ministrijas 1. augustā atjaunotā informācija rāda, ka Latvijas valdība 2026. gada budžetā plāno fiskālo konsolidāciju, lai ievērotu Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumus. Tomēr aizsardzības izdevumi, enerģētikas investīcijas un parāda procentu maksājumi saglabā risku, ka gada deficīts varētu pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Prognozes termiņš ir 2026. gada 31. decembris, kad būs noslēdzies pārskata gads, bet iznākumu noteiks vēlāk publicētie oficiālie dati.

Kā tiks vērtēta 3% robeža

• Jautājums: vai Latvijas vispārējās valdības deficīts 2026. gadā pārsniegs 3,0% no IKP?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• “JĀ”: pirmais oficiālais gada rādītājs ir lielāks par 3,0% no IKP.
• “NĒ”: rādītājs ir 3,0% vai mazāks, tostarp tieši 3,0%.
• Iznākumu nosaka oficiālais vispārējās valdības bilances rādītājs, ko publicē par 2026. gadu.

Šeit svarīga ir definīcija. Eiropas Savienības 3% atsauces vērtība attiecas uz visas vispārējās valdības bilanci, nevis tikai uz centrālās valdības pamatbudžetu. Aprēķinā ietilpst arī pašvaldības, sociālās apdrošināšanas sektors un citas institūcijas, kuras statistiski pieskaita valdībai.

Finanšu ministrija sola konsolidāciju, bet gala skaitļa vēl nav

Finanšu ministrijas budžeta prognožu lapā 2026. gada 1. augustā publicētā informācija apstiprina valdības nodomu konsolidēt fiskālo politiku un ievērot ES budžeta disciplīnu. Tas ir būtisks signāls par politikas virzienu, taču pats par sevi vēl negarantē rezultātu zem 3%.

Konsolidācija var nozīmēt izdevumu pārskatīšanu, papildu ieņēmumu pasākumus vai jaunu iniciatīvu ierobežošanu. Izšķiroša būs ne tikai apstiprinātā budžeta konstrukcija, bet arī tā faktiskā izpilde: nodokļu ieņēmumi, ministriju tēriņi, pašvaldību bilances un ekonomikas nominālais apjoms.

Augustā nav iespējams zināt galīgo 2026. gada deficītu. Gada otrajā pusē to var mainīt ekonomikas izaugsme, cenu dinamika, ārkārtas izdevumi un lēmumi par investīciju tempu. Tādēļ publiski paustais konsolidācijas mērķis ir zināms fakts, savukārt precīza attiecība pret IKP joprojām ir prognoze.

Aizsardzība un enerģētika palielina izdevumu spiedienu

Aizsardzības finansējums ir viens no redzamākajiem 2026. gada fiskālajiem riskiem. Papildu iepirkumi, infrastruktūras projekti, personāla izmaksas un ilgtermiņa saistības var palielināt izdevumus ātrāk, nekā aug budžeta ieņēmumi. Atsevišķu maksājumu pārcelšana starp gadiem var būtiski ietekmēt tieši viena gada bilanci.

Enerģētikas investīcijām ir divējāda ietekme. Tās īstermiņā var palielināt valsts līdzfinansējumu un kapitāla izdevumus, bet ilgākā laikā uzlabot energoapgādes drošību un mazināt cenu svārstību risku. Deficīta aprēķinā svarīgi būs tas, kurā brīdī izdevumi tiek atzīti un cik lielu daļu sedz ES finansējums.

Iespējama Eiropas līmeņa elastība aizsardzības izdevumu vērtēšanā var ietekmēt fiskālās uzraudzības procedūru un prasīto korekcijas tempu. Tā tomēr automātiski nemaina statistisko faktu, vai vispārējās valdības deficīts ir vai nav pārsniedzis 3% no IKP.

Inflācija vienlaikus palielina ieņēmumus un valsts izmaksas

Augstāks cenu līmenis parasti palielina nominālos nodokļu ieņēmumus. Dārgākas preces var celt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, bet algu kāpums — darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Ja nominālais IKP aug, arī deficīta summa procentos no IKP var izskatīties mazāka.

Tomēr šī ietekme nav vienvirziena. Inflācija sadārdzina valsts iepirkumus, būvniecību, kompensācijas un publiskā sektora atalgojuma prasības. Mājsaimniecību pirktspējas kritums var samazināt patēriņa apjomu, tādēļ augstākas cenas ne vienmēr nodrošina proporcionāli lielākus PVN ieņēmumus.

Arī straujāks inflācijas kritums nav tikai laba ziņa budžetam. Tas var bremzēt nominālo nodokļu ieņēmumu pieaugumu ātrāk, nekā samazinās jau noslēgto līgumu un indeksēto izdevumu izmaksas. Tāpēc deficīta prognozē jāvērtē gan reālā ekonomikas izaugsme, gan cenas, algas un patēriņš.

Parāda procentu maksājumi ierobežo budžeta izvēles

Valsts parāda apkalpošanas izmaksas reaģē uz tirgus procentu likmēm ar nobīdi. Esošās fiksētas likmes obligācijas nepaliek dārgākas uzreiz, taču jauns aizņēmums un parāda pārfinansēšana var notikt ar augstāku likmi. Tad procentu maksājumi aizņem lielāku budžeta daļu, neatstājot pretī jaunu pakalpojumu vai infrastruktūru.

Ietekmi noteiks pārfinansējamā parāda apjoms, aizņēmumu termiņi un investoru pieprasītā riska prēmija. Ja aizņemšanās nosacījumi uzlabojas, spiediens var būt mazāks par gaidīto. Ja finanšu tirgi apšauba konsolidācijas ticamību, nākamie aizņēmumi var kļūt dārgāki.

Šis ir viens no iemesliem, kādēļ svarīgs ir ne tikai deficīta skaitlis, bet arī tā cēlonis. Vienreizējs, skaidri finansēts investīciju pieaugums tirgos var tikt vērtēts citādi nekā ilgstoša plaisa starp ikdienas izdevumiem un nodokļu ieņēmumiem.

Kas novestu pie atbildes “JĀ”

Deficīta pārsnieguma iespējamība palielinātos, ja vienlaikus īstenotos vairāki nelabvēlīgi faktori:

• aizsardzības un enerģētikas izdevumi pārsniegtu plānoto apjomu;
• ekonomikas izaugsme un patēriņš būtu vājāki par budžeta pieņēmumiem;
• nodokļu ieņēmumi atpaliktu, bet izdevumu samazināšana notiktu lēni;
• parāda procentu maksājumi vai pašvaldību deficīts izrādītos lielāks;
• gada beigās būtu nepieciešami jauni atbalsta pasākumi.

Šādā scenārijā arī nominālā IKP saucējs varētu būt mazāks par prognozēto. Tas nozīmē, ka viena un tā pati deficīta summa veidotu lielāku ekonomikas daļu un 3% robeža tiktu pārsniegta vieglāk.

Kas ļautu saglabāt atbildi “NĒ”

Rezultātu 3,0% līmenī vai zem tā atbalstītu laikus īstenota konsolidācija, noturīgi nodokļu ieņēmumi un stingra jauno izdevumu kontrole. Nozīme būtu arī veiksmīgai ES līdzekļu izmantošanai, ja tā samazinātu valsts budžeta līdzfinansējuma slogu konkrētajā gadā.

Labvēlīgs scenārijs būtu iespējams, ja nodarbinātība un algu fonds saglabātos pietiekami spēcīgi, patēriņš būtiski nesaruktu un ministrijas neiztērētu visas paredzētās apropriācijas. Arī lielāks nominālais IKP matemātiski pazeminātu deficīta attiecību.

Tomēr izdevumu atlikšana nav tas pats, kas strukturāla budžeta uzlabošana. Tā var palīdzēt 2026. gada rādītājam, vienlaikus pārceļot fiskālo slogu uz 2027. gadu. Kreditoriem un ES institūcijām tādēļ būs svarīga arī vairāku gadu trajektorija.

Pārsniegums nenozīmētu tūlītējas sankcijas

Deficīts virs 3% varētu kļūt par pamatu pastiprinātai Eiropas Komisijas un ES Padomes pārbaudei, taču sankcijas nav automātiska nākamās dienas sekas. Tiktu vērtēts pārsnieguma lielums, ilgums, ekonomiskie apstākļi, parāda dinamika un valdības piedāvātais korekcijas ceļš.

Praktiskākais risks būtu prasība ātrāk samazināt izdevumus vai palielināt ieņēmumus nākamajos budžetos. Tas varētu ierobežot finansējumu jaunām programmām, palielināt nodokļu politikas spiedienu un saasināt izvēli starp drošību, sociālajiem pakalpojumiem un investīcijām.

Kredītreitinga pazemināšana arī nebūtu automātiska. Reitingu aģentūras parasti vērtē parāda ilgtspēju, ekonomikas izaugsmi, institūciju kvalitāti un valdības spēju izpildīt fiskālos plānus. Noturīgs un nekontrolēts pārsniegums būtu nelabvēlīgāks par īslaicīgu novirzi ar ticamu korekcijas plānu.

Kad prognoze kļūs par pārbaudāmu faktu

Prognozes iesniegšana noslēdzas 2026. gada pēdējā dienā. Atbildi noteiks pirmais oficiāli publicētais 2026. gada vispārējās valdības deficīta rādītājs atbilstoši Eiropas statistikas metodoloģijai, kas parasti kļūst pieejams nākamā gada pavasarī.

Ja sākotnējais rādītājs vēlāk tiks pārskatīts, tirgus iznākumu tas nemainīs: vērtēšanai izmanto pirmo oficiālo publikāciju. Ja publicēšana aizkavēsies, jautājums paliks neatrisināts līdz pirmajam publiskajam rezultātam.

Līdz tam nozīmīgākie signāli būs Finanšu ministrijas precizētās makroekonomikas prognozes, nodokļu ieņēmumu izpilde, aizsardzības iepirkumu grafiks un jaunākās parāda apkalpošanas izmaksas. Tie parādīs, vai deklarētā konsolidācija pārtop faktiskā budžeta izpildē.

Avots: Finanšu ministrija