Kā veidojas degvielas cena un kur ietaupīt

Autovadītāja maksājumu par degvielu nosaka ne tikai naftas cena pasaulē. Gala summā ietilpst naftas produktu iepirkums, akcīzes nodoklis, PVN, piegāde, stacijas darbība un tirgotāja noteiktā cena. Tāpēc lētākā uzpildes stacija ne vienmēr nozīmē mazākus kopējos tēriņus, ja līdz tai jābrauc ar līkumu vai automobilis patērē vairāk.

Pieci elementi, kas veido cenu pie sūkņa

Degvielas cenas pamatā ir naftas produktu iepirkuma cena. To ietekmē jēlnaftas un pārstrādāto produktu cenas starptautiskajā tirgū, valūtas kursi, pieprasījums, piegādes drošība un pārstrādes izmaksas. Eiropas Komisija skaidro, ka naftas produktu tirgu ietekmē gan pasaules tirgus, gan reģionālie enerģētikas apstākļi.

Otrs nozīmīgais elements ir akcīzes nodoklis. Valsts ieņēmumu dienests publicē informāciju par akcīzes nodokļa piemērošanu un tā likmju regulējumu Latvijā. Akcīze parasti tiek pieskaitīta noteiktam degvielas daudzumam, tāpēc tā nav tieši atkarīga no tā, cik maksā nafta konkrētajā dienā.

Lasi arī: Kā veidojas degvielas cena Latvijā un kā ietaupīt

Trešais elements ir pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN. Tas tiek aprēķināts atbilstoši spēkā esošajai nodokļu kārtībai un ietekmē gala cenu, ko redz autovadītājs pie uzpildes stacijas.

Pārējo daļu veido loģistika un mazumtirgotāja izmaksas: degvielas transportēšana un uzglabāšana, stacijas uzturēšana, darbinieku izmaksas, maksājumu apkalpošana, zemes noma, aprīkojums un uzņēmuma peļņas marža.

Kāpēc vienā pilsētā cenas atšķiras

Pat vienas markas degviela dažādās stacijās var maksāt atšķirīgi. Tirgotāji var izmantot dažādas piegādes ķēdes, iepirkuma līgumus, cenu politiku un lojalitātes programmas. Cenu ietekmē arī konkurence konkrētajā apkārtnē, stacijas atrašanās vieta un klientu plūsma.

Atšķirība starp benzīna un dīzeļdegvielas cenu nav izskaidrojama tikai ar vienu faktoru. Šiem produktiem var atšķirties starptautiskā iepirkuma cena, pieprasījums, sezonālās prasības un nodokļu piemērošanas nosacījumi. Tāpēc secinājumi par cenu tendenci jāizdara, salīdzinot vienu un to pašu produktu, tilpumu un laika periodu.

Konkrētas cenas mainās, tādēļ vienas dienas novērojums nepasaka, kāda būs cena nākamajā nedēļā. Degvielas cenu salīdzinājumā jāņem vērā arī tas, vai norādītā summa jau ietver lojalitātes atlaidi.

Kā salīdzināt ne tikai cenu par litru

Lai aprēķinātu faktiskos tēriņus, izmantojiet vienkāršu formulu:

izmaksas uz 100 kilometriem = cena par litru × patēriņš litros uz 100 kilometriem.

Piemēram, ja viena stacija piedāvā nedaudz zemāku cenu, bet brauciens līdz tai prasa papildu kilometrus, ietaupījums var pazust. Salīdzināšanai pierakstiet cenu, atlaidi, uzpildīto litru skaitu un nobraukumu līdz nākamajai uzpildei.

Lojalitātes piedāvājumu vērtējiet pēc faktiskās cenas pēc atlaides, nevis pēc reklāmā izceltās bāzes cenas. Tāpat pārbaudiet, vai atlaide attiecas uz visu degvielu, konkrētu dienu, noteiktu apjomu vai tikai pirkumiem, kas veikti kopā ar citiem produktiem.

Praktiskai kontrolei noder šādi ieradumi:

• salīdziniet vairākas stacijas savā ikdienas maršrutā;
• uzpildiet degvielu vietā, kurai nav nepieciešams īpašs līkums;
• sekojiet patēriņam pēc pilnas tvertnes metodes;
• pārbaudiet riepu spiedienu un savlaicīgi veiciet apkopi;
• izvairieties no ilgstošas tukšgaitas un straujas paātrināšanās;
• vērtējiet atlaidi kopā ar lojalitātes programmas izmaksām un nosacījumiem.

Kas jāskatās, vērtējot cenu nākotnē

Naftas produktu cenas var mainīties ātrāk nekā mazumtirdzniecības cena, jo tirgotājiem ir krājumi, piegādes līgumi un citas izmaksas. Tāpēc cenas kritums starptautiskajā tirgū ne vienmēr nekavējoties parādās pie sūkņa, tāpat kā cenu kāpums ne vienmēr tiek pārnests tajā pašā dienā.

Uzticamākam salīdzinājumam izmantojiet vienādu degvielas veidu, vienādu mērvienību un cenu pēc atlaides. Nodokļu jautājumos pārbaudiet Valsts ieņēmumu dienesta aktuālo informāciju, bet plašāku naftas produktu tirgus kontekstu var meklēt Eiropas Komisijas enerģētikas resursos. Tieši šie avoti palīdz nošķirt ilgāku tirgus tendenci no vienas stacijas īslaicīgas akcijas.

Avots: Valsts ieņēmumu dienests