Eiropas Valodu diena: ko 26. septembrī varam iemācīties Latvijā

Eiropas Valodu diena 26. septembrī dod iespēju paskatīties uz valodām, ko lietojam ikdienā, un pamēģināt apgūt ko jaunu. Latvijā šai dienai ir īpaša nozīme: latviešu valoda ir valsts valoda, bet svešvalodu prasmes palīdz mācībās, darbā un saziņā ar cilvēkiem citās valstīs. Ģimenei vai skolai pietiek ar vienu nelielu uzdevumu, lai diena kļūtu par praktisku mācīšanās pieredzi.

Autors: Latbiotech redakcija.

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas pirmsākumi saistīti ar 2001. gadu, kad Eiropas Padome un Eiropas Savienība rīkoja Eiropas Valodu gadu. Pēc tā 26. septembris kļuva par ikgadēju iespēju pievērst uzmanību valodu apguvei un Eiropas valodu daudzveidībai.

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir atšķirīgas organizācijas. Šīs dienas iniciatīvā tās vieno interese par valodu prasmēm un iespēju cilvēkiem sazināties pāri valstu robežām. Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs publicē Eiropas Valodu dienai paredzētus materiālus, ko var izmantot arī ģimenes un pedagogi.

Dienas jēga nav vienā pēcpusdienā apgūt jaunu valodu. Tā drīzāk aicina pamanīt, cik daudzveidīga ir saziņa: vienu domu dažādās valodās var izteikt ar atšķirīgiem vārdiem, skaņām un pieklājības formām. Pat īss salīdzinājums var rosināt jautājumus par valodas vēsturi un cilvēkiem, kuri to lieto.

Kāpēc daudzvalodība Latvijā nozīmē vairāk par svešvalodu stundām

Latvijā valodu saruna sākas ar skaidru pamatu: latviešu valoda ir valsts valoda. Tās statuss attiecas uz valsts pārvaldi un sabiedrisko dzīvi. Eiropas Valodu diena šo statusu nemaina. Tā palīdz apspriest citu valodu apguvi un to, kā cilvēki saprotas dažādās situācijās.

Svešvalodu prasmes ir kas cits nekā valodas juridiskais statuss. Cilvēks var stiprināt latviešu valodu un vienlaikus mācīties angļu, vācu, franču vai citu valodu. Šīs prasmes var noderēt, lasot mācību materiālus, ceļojot, sadarbojoties ar kolēģiem vai uzturot saikni ar radiem ārvalstīs.

Latvijas valodu vidi veido arī cilvēku atšķirīgā pieredze. Vienā klasē var satikties bērni, kuru ģimenēs lieto dažādas valodas; citur valodu pieredze rodas ceļojumos, grāmatās un digitālajā vidē. Tāpēc saruna par daudzvalodību ir vērtīgāka, ja tā sākas ar jautājumu „Kādas valodas tu sastopi?”, nevis pieņēmumu, ka visi runā vienādi.

Eiropas kultūras daudzveidība savukārt ir plašāks jēdziens par svešvalodu zināšanām. Valodas palīdz iepazīt stāstus, vietvārdus, dziesmas un paražas, taču tās nav vienīgais, kas veido kultūru. Vienas valodas pratējs arī var interesēties par citām kultūrām, savukārt vairāku valodu zināšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka cilvēks tās labi izprot.

Ko ģimene var izmēģināt 26. septembrī

Valodu apguvei mājās nav vajadzīga svinīga programma. Labāk izvēlēties vienu īsu nodarbi, kurā bērns var klausīties, jautāt un kļūdīties bez steigas. Ja ģimenē jau lieto vairākas valodas, tās var kļūt par sarunas sākumpunktu, nevienu nepasludinot par pārāku.

• Salīdziniet piecus ikdienas vārdus. Izvēlieties, piemēram, sveicienu, pateicību un pārtikas produktu nosaukumus. Pierakstiet, kā tie skan divās vai trijās valodās.
• Atrodiet vārdus kartē. Izvēlieties valsti, kurā lieto pētāmo valodu, un paskatieties, kur tā atrodas. Pārrunājiet, vai valodai ir vieta arī ārpus šīs valsts.
• Paklausieties īsu ierakstu. Vispirms mēģiniet atpazīt pazīstamus vārdus, pēc tam pārbaudiet to nozīmi. Mērķis ir ievērot skanējumu, nevis uzreiz visu saprast.
• Izveidojiet ģimenes valodu karti. Atzīmējiet, kurās situācijās izmantojat latviešu valodu un kur sastopaties ar citām valodām: filmās, spēlēs, darbā vai sarunās ar tuviniekiem.

Pēc nodarbes var pajautāt, kurš vārds bija visvieglāk iegaumējams un kāpēc. Šāda atbilde pasaka vairāk par mācīšanās pieredzi nekā sacensība par to, kurš zina visvairāk tulkojumu.

Kā skolā pārvērst valodu dienu mācību uzdevumā

Skolā Eiropas Valodu diena var savienot valodu stundas ar ģeogrāfiju, vēsturi un literatūru. Uzdevumam nav jāaptver visa Eiropa. Viena precīzi izvēlēta tēma dod skolēniem vairāk iespēju salīdzināt un izdarīt secinājumus.

Piemēram, klase var izvēlēties vienu jēdzienu, piemēram, „māja”, un noskaidrot, kā to raksta un izrunā vairākās valodās. Pēc tam skolēni var apspriest, kuras formas šķiet līdzīgas, kuras atšķiras un kā pārbaudīt izrunu. Ja klasē kāds šīs valodas lieto mājās, viņš var dalīties pieredzē, ja pats to vēlas.

Cits uzdevums ir izpētīt vietvārdus: kuras pilsētas dažādās valodās sauc atšķirīgi un kāpēc kartei vajadzīgi skaidri nosaukumi. Vecākiem skolēniem var piedāvāt īsu tekstu tulkošanas salīdzinājumu. Viņi redzēs, ka burtisks tulkojums ne vienmēr nodod domu vai pieklājīgu toni.

Svarīgi ir atvēlēt laiku arī latviešu valodai. Skolēni var meklēt precīzus latviskus skaidrojumus svešvalodā sastaptam vārdam vai pamanīt, kā viena un tā pati doma mainās atkarībā no adresāta. Tas sasaista jaunu valodu iepazīšanu ar prasmi skaidri izteikties savā valsts valodā.

Ja nepieciešami gatavi sākumpunkti nodarbībai, Eiropas Moderno valodu centra Eiropas Valodu dienas vietnē ir publicēti šai dienai paredzēti materiāli. Ģimenei vai skolai atliek izvēlēties vecumam piemērotu ideju un vienoties, kuru valodu vai jautājumu pētīt vispirms.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe