Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī, norāda Eiropas Padome. Latvijā šis datums dod iespēju padomāt par izvēlēm, kas rodas visu gadu: kādu valodu lietot ģimenē, ko mācīties skolā un kā sazināties darbā. Dienas nozīme nav atkarīga no īpaša pasākuma — tā sākas ar cilvēkiem un sarunām viņu ikdienā.

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

Eiropas Valodu diena ir saistīta ar Eiropas Padomi, kuras dienai veltītajā lapā norādīts tās datums — 26. septembris. Tā ir atzīmējama diena, nevis termiņš, līdz kuram jāapgūst jauna valoda vai jāpieņem lēmums par mācībām.

Dienas nosaukums aicina paskatīties uz valodām kā daļu no Eiropas sabiedrības dzīves. Valoda ļauj sarunāties, lasīt un piedalīties kopīgās norisēs, taču tā glabā arī ģimenes pieredzi un kultūras atmiņu. Tāpēc valodu apguve nav tikai vārdu krājuma papildināšana. Tā palīdz saprast, kā citi cilvēki izsaka domas un kādu nozīmi viņi piešķir ierastām lietām.

Latvijas lasītājam šī tēma ir tuva arī bez ceļojuma uz ārzemēm. Dažādas valodas var sastapt vienas mājas sarunās, bērna mācību vidē, darbavietā vai saziņā ar cilvēkiem ārpus Latvijas. Tas, cik plaši katra valoda tiek lietota, atšķiras, bet vajadzība saprasties ir kopīga.

Latviešu valodas vieta daudzvalodīgā ikdienā

Latviešu valoda ir kopīga saziņas telpa Latvijā. Prasme tajā skaidri izteikties palīdz cilvēkiem piedalīties mācībās, darbā un sabiedriskajā dzīvē. Vienlaikus cilvēka ikdienā var būt arī citas valodas — ģimenes sarunām, draudzībai, lasīšanai vai saziņai ar kolēģiem un klientiem.

Daudzvalodība nenozīmē, ka visās valodās jārunā vienlīdz brīvi. Viens cilvēks var labi saprast vecvecāku valodu, bet reti tajā rakstīt. Cits var lasīt profesionālus materiālus svešvalodā, taču justies drošāk, sarežģītu domu izskaidrojot latviski. Šīs prasmes veidojas dažādās situācijās un dzīves posmos.

Svarīga ir arī attieksme pret sarunas biedru. Ja cilvēks vēl mācās latviešu valodu, saprotams temps un iespēja precizēt nesaprasto palīdz turpināt sarunu. Ja ģimenē lieto vairākas valodas, bērnam var būt vajadzīgs laiks, lai apgūtu, kurus vārdus un izteiksmes izmantot katrā vidē. Pacietīga saruna dod vairāk nekā pieņēmums, ka visiem vienmēr jārunā bez kļūdām.

Ko ģimene var dot bērna valodu apguvei

Ģimenē valodas visbiežāk apgūst saistībā ar cilvēkiem, nevis kā atsevišķu mācību uzdevumu. Kopīga lasīšana, jautājumi par izlasīto, saruna par dienu vai zvans radiniekam dod iemeslu lietot vārdus. Ja mājās skan vairākas valodas, nav vajadzīgs katru sarunu pārvērst vingrinājumā. Vērtīgāk ir radīt vietu, kur bērns drīkst jautāt un mēģināt.

Vecākiem var palīdzēt vienkāršs jautājums: kurās situācijās bērnam konkrētā valoda būs vajadzīga? Atbilde var būt saistīta ar tuviniekiem, mācībām, lasāmvielu vai vēlmi sazināties ceļojumā. Šāds mērķis ļauj izvēlēties piemērotas nodarbes, neuzliekot bērnam pienākumu uzreiz sasniegt nevainojamu prasmi.

Arī pieaugušie ģimenē var rādīt, ka mācīšanās turpinās visu mūžu. Jaunus vārdus iespējams pierakstīt pēc sarunas, kopā noskaidrot kāda izteiciena nozīmi vai palūgt palīdzību tā izrunā. Redzot šo procesu, bērns uzzina, ka kļūda ir parasta mācīšanās daļa.

Kā skolā izvēlēties valodu, kuru mācīties

Izvēloties apgūstamo valodu, skolēnam un ģimenei noder skatīties tālāk par vienu atzīmi. Vai bērnam būs iespēja šo valodu dzirdēt un lietot arī ārpus stundas? Vai viņu interesē grāmatas, filmas, cilvēki vai mācību iespējas, ar kurām tā saistās? Interese viena pati neaizstāj darbu, bet tā palīdz turpināt mācības, kad sākotnējais jaunums ir pagājis.

Valodu apguvē jāattīsta vairākas atšķirīgas prasmes: klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Skolēns, kurš saprot tekstu, vēl var vilcināties sarunā. Tas ne vienmēr nozīmē, ka viņš valodu nezina; iespējams, viņam vajag vairāk iespēju runāt. Tāpēc lietderīgāk par vispārīgu vērtējumu “padodas” vai “nepadodas” ir noskaidrot, kurā prasmē vajadzīgs atbalsts.

Īsa, regulāra saskare ar valodu var papildināt mācību stundu. Piemēram, skolēns var izvēlēties vienu sev interesantu tematu un nedēļas laikā izlasīt īsu tekstu, noklausīties sarunu un mēģināt par to pastāstīt. Mērķis ir panākt, lai valoda kļūtu lietojama, ne tikai atpazīstama mācību grāmatā.

Kāpēc valodas izvēle ir svarīga arī darbā

Darbavietā vajadzīgā valoda ir atkarīga no konkrētā uzdevuma. Vienam cilvēkam galvenais ir precīzi uzrakstīt ziņu latviski, citam — saprast ārvalstu partnera jautājumu vai izskaidrot pakalpojumu klientam. Tāpēc pirms kursu izvēles ir vērts nosaukt situāciju, kurā prasme pietrūkst: telefona saruna, nozares teksts, e-pasts vai tikšanās.

Šāds mērķis padara mācīšanos pārskatāmāku. Cilvēks, kuram vajag rakstīt darba vēstules, var sākt ar biežāk lietotajām frāzēm un lūgt atsauksmi par skaidrību. Tam, kurš vēlas drošāk runāt sapulcē, vairāk palīdzēs sarunas mēģinājumi. Neviena metode nav vienādi piemērota visām vajadzībām.

Eiropas Valodu diena var būt brīdis vienam nelielam lēmumam: izvēlēties sarunu, tekstu vai mācību iespēju, pie kuras atgriezties arī pēc 26. septembra. Visnoderīgākā valoda būs tā, kuru cilvēks varēs lietot savā dzīvē un kuras apguvei viņš atradīs laiku.

Avots: Eiropas Padome