Degvielas cenas Baltijā: kā pareizi salīdzināt vienu uzpildi

Autors: Latbiotech redakcija

Degvielas cenu salīdzinājumā svarīgākais nav tikai zemākā cena par litru. Mājsaimniecības budžetam nozīme ir starpībai par visu uzpildi, savukārt brauciens uz citu valsti atmaksājas tikai tad, ja ietaupījums pārsniedz ceļa degvielas un citas izmaksas.

Kuru datu periodu iespējams izmantot

Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē salīdzināmus ES valstu benzīna un dīzeļdegvielas cenu datus, tostarp cenas ar nodokļiem. Šī raksta pārbaudes datums ir 2026. gada 22. augusts.

Lasi arī: Lētāka degviela tālāk: kad papildu ceļš atmaksājas

Tomēr pieejamajā avota informācijā nav norādīts jaunākā biļetena datu perioda datums un nav dotas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaitliskās cenas. Tādēļ šeit netiek publicēta Baltijas cenu tabula ar nepārbaudītiem skaitļiem. Precīzu salīdzinājumu drīkst veidot tikai pēc jaunākās Eiropas Komisijas datnes atvēršanas, visām trim valstīm izvēloties vienu un to pašu periodu, degvielas veidu un mērvienību.

Salīdzinot valstis, jāpārbauda:

• vai visām cenām ir viens datu periods;
• vai salīdzināts vienāds benzīna veids;
• vai dīzeļdegviela vērtēta atsevišķi;
• vai izmantota cena ar nodokļiem;
• vai visur saglabāta vienība eiro par litru.

Baltijas cenu starpība jāvērtē katram degvielas veidam

Latviju, Lietuvu un Igauniju nevar korekti sarindot pēc viena kopīga skaitļa. Benzīna cenu secība var atšķirties no dīzeļdegvielas cenu secības, jo nodokļu slogs, vairumtirdzniecības nosacījumi un tirgotāju izmaksas nav identiskas.

Arī viena nedēļas aina nepierāda ilgstošu tendenci. Tā parāda salīdzināmu situāciju konkrētajā datu periodā, bet ne to, kura valsts vienmēr ir lētākā. Lai spriestu par tendenci, būtu jāaplūko vairāki secīgi biļeteni.

Patērētājam praktiski nozīmīgākais lielums ir absolūtā cenas starpība eiro par litru. Ja Latvijā degviela maksā mazāk, aprēķins darbojas tāpat — mainās tikai valsts, kurā rodas ietaupījums.

Ko cenas starpība nozīmē 40, 50 un 60 litru uzpildē

Vienas uzpildes starpību aprēķina šādi: litru skaitu reizina ar cenas starpību par litru. Zemāk redzamie skaitļi ir aprēķina piemēri, nevis aktuālās Baltijas cenas.

Tātad pat vizuāli pamanāma piecu centu starpība 50 litru uzpildē dod tikai 2,50 eiro atšķirību. Ar šo summu jāsalīdzina papildu brauciena izmaksas, nevis tikai degvielas cena pie uzpildes stacijas.

Piemēram, ja novirze līdz lētākai stacijai turp un atpakaļ ir 30 kilometru un automobilis patērē 7 litrus uz 100 kilometriem, ceļā tiktu izlietots aptuveni 2,1 litrs degvielas. Tam jāpieskaita laiks, automobiļa nolietojums un iespējamās maksas par ceļiem vai stāvvietu. Bez šāda aprēķina īpašs robežbrauciens var neattaisnoties.

Kāpēc cena ar nodokļiem atšķiras no cenas bez nodokļiem

Cena bez nodokļiem raksturo degvielas izmaksas pirms akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas. Tā palīdz vērtēt vairumtirdzniecības tirgus, piegādes, loģistikas un tirgotāju darbības izmaksu ietekmi.

Cena ar nodokļiem ir summa, ko autovadītājs faktiski maksā uzpildes stacijā. Tādēļ mājsaimniecības budžeta salīdzinājumam jāizmanto tieši šī cena.

Gala cenu var ietekmēt vairāki elementi:

• akcīzes nodokļa likme un tās piemērošanas kārtība;
• pievienotās vērtības nodoklis;
• naftas produktu vairumtirdzniecības cena;
• eiro un ASV dolāra kurss, jo starptautiskajā tirgū nafta parasti tiek novērtēta dolāros;
• transportēšana, uzglabāšana, obligātās rezerves un biodegvielas piejaukums;
• degvielas tirgotāju darbības izmaksas un konkurence konkrētajā vietā.

Nākamajā salīdzinājumā izšķirošais būs Eiropas Komisijas jaunākajā datnē norādītais periods un cenas ar nodokļiem. Tikai pēc šo lauku pārbaudes var droši pateikt, cik 40, 50 vai 60 litru uzpilde konkrētajā nedēļā atšķiras Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Avots: Eiropas Komisija