Apkures tarifi: pasaules cenu ietekme uz Latviju 2026./2027

SPRK 2026. gada 28. augustā norādīja uz dabasgāzes cenu svārstībām, kas saglabā nenoteiktību pirms jaunās apkures sezonas. Tas var ietekmēt Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumus, taču globālās cenas rēķinos neatspoguļojas uzreiz. Izšķiroši būs Rīgas un citu pilsētu apstiprinātie siltumenerģijas tarifi, izmantotais kurināmais un iepirkumu līgumi.

Pašlaik galveno cenu atšķirību starp Rīgu un citām lielākajām pilsētām nevar atbildīgi nosaukt skaitļos: norādītajā SPRK informācijā konkrētās 2026. gada augusta tarifu vērtības nav ietvertas. Tādēļ tās nedrīkst aizstāt ar aplēsēm vai iepriekšējo periodu datiem.

Autors: Latbiotech redakcija
Publicēts: 2026. gada 30. augustā

Galvenie fakti

• Dabasgāzes cenu svārstības palielina apkures izmaksu nenoteiktību.
• Pilsētu tarifi atšķiras kurināmā struktūras, līgumu un ražošanas efektivitātes dēļ.
• Zemāka pasaules gāzes cena automātiski nenozīmē tūlītēju tarifa kritumu.
• Nākamais būtiskais salīdzinājums būs Rīgas augusta un decembra tarifs bez PVN.

Ko iespējams salīdzināt 2026. gada augustā

Lai pilsētu salīdzinājums būtu korekts, visām vērtībām jābūt izteiktām vienā mērvienībā un ar vienādu nodokļu statusu. Zemāk redzams, kuri rādītāji nepieciešami pārbaudāmam salīdzinājumam un ko pašlaik apstiprina norādītā SPRK informācija.

Šī tabula neapliecina ne tarifa kāpumu, ne kritumu. Tā parāda, kādi tieši skaitļi nepieciešami secinājumam. Pilsētu tarifi jāsalīdzina pēc viena perioda, vienādas mērvienības un bez PVN; pretējā gadījumā šķietama atšķirība var rasties tikai atšķirīgas uzskaites dēļ.

Kā pasaules gāzes un elektrības cenas nonāk tarifā

Dabasgāzes cena ir īpaši nozīmīga siltumapgādes uzņēmumiem, kuru katlumājas vai koģenerācijas stacijas lielā mērā izmanto gāzi. Globālais pieprasījums, sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, krājumu līmenis un transportēšanas izmaksas var mainīt piegādātāju piedāvāto cenu.

Ietekme tomēr nav tūlītēja. Uzņēmumi var būt noslēguši fiksētas cenas līgumus, iegādājušies kurināmo iepriekš vai izmantojuši cenu riska ierobežošanas instrumentus. Turklāt tarifa izmaiņas parasti saistītas ar regulētu aprēķinu un publicēšanas procesu, tāpēc tirgus kustība rēķinā var parādīties ar nobīdi.

Elektrība ietekmē sūkņu, vadības sistēmu un citu iekārtu darbības izmaksas. Koģenerācijas gadījumā saikne ir sarežģītāka: stacija vienlaikus ražo siltumu un elektrību, tādēļ elektroenerģijas pārdošanas ieņēmumi var daļēji kompensēt kurināmā sadārdzinājumu. Rezultāts atkarīgs no konkrētā uzņēmuma tehnoloģijas un izmaksu sadalījuma.

Biomasa un vietējā ražošana mazina vienu risku, bet nerada garantiju

Šķelda un cita biomasa var mazināt tiešu atkarību no starptautiskās gāzes cenas, īpaši pilsētās ar lielu vietējā kurināmā īpatsvaru. Tomēr arī biomasas cenu ietekmē pieprasījums, mitrums, sezonalitāte, darbaspēks un piegādes attālums.

Vietējā enerģijas ražošana var saīsināt piegādes ķēdi, taču gala tarifu nosaka arī tīklu zudumi, ražotņu efektivitāte, uzturēšanas izmaksas un investīcijas. Tāpēc divām pilsētām ar līdzīgu kurināmo tarifs var būt atšķirīgs.

Ko mājsaimniecībām vērot pirms apkures sezonas

Svarīgākais nav viens starptautiskās biržas cenu punkts, bet apstiprinātais tarifs konkrētajā pašvaldībā un tā spēkā stāšanās datums. Rēķinu papildus ietekmēs ēkas patēriņš, laikapstākļi, siltummezgla regulējums un koplietošanas zudumi.

Lasītājiem ieteicams pārbaudīt:

• vai norādītā tarifa vērtība ir ar PVN vai bez tā;
• no kura datuma tarifs stājas spēkā;
• vai rēķinā izmantots faktiskais vai aprēķinātais patēriņš;
• kā mainījies ēkas patēriņš uz vienu kvadrātmetru.

Pārbaudāms nākamais atskaites punkts būs Rīgas 2026. gada decembra tarifs bez PVN. Ja tas pārsniegs tā paša pakalpojuma sniedzēja augustā publicēto tarifu vienādā mērvienībā, varēs secināt, ka nominālais tarifs sezonas sākumā ir pieaudzis. Tas vēl nepierādīs, ka izmaiņas izraisījusi tikai pasaules gāzes cena, jo tarifā darbojas vairāki izmaksu faktori.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija