8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Atverot Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku, vienā ekrānā iespējams sastapt dažādu laikmetu grāmatas, laikrakstus un citus kultūras mantojuma materiālus. Tie atgādina, ka lasīšana nekad nav bijusi tikai burtu pazīšana. 8. septembrī, Starptautiskajā rakstpratības dienā, īpaši svarīgs kļūst jautājums, vai cilvēks spēj saprast izlasīto un izmantot informāciju drošiem lēmumiem.

Mūsdienās rakstpratība nepieciešama, lai izvērtētu darba līgumu, izlasītu zāļu lietošanas norādes, saprastu valsts iestādes paziņojumu un atpazītu maldinošu ierakstu internetā. Tā ir gan izglītības pamats, gan ikdienas aizsardzības mehānisms.

Autors: Latbiotech redakcija
Publicēts: 2026. gada 8. septembrī

No iespiestas lapas līdz līdzdalībai sabiedrībā

Vēsturiskajā presē lasīšana redzama darbībā. Laikraksts informē par noteikumiem, notikumiem, cenām, darba iespējām un sabiedriskām norisēm. Grāmata saglabā valodu, zināšanas un priekšstatus par pasauli. Sludinājums vai oficiāls paziņojums savukārt var tieši ietekmēt cilvēka rīcību.

Tādēļ prasme lasīt jau agrāk nozīmēja vairāk nekā iespēju izrunāt uz papīra nodrukātus vārdus. Lasītājam bija jāsaprot, kas raksta, kam teksts paredzēts un kādas sekas var radīt tajā ietvertā informācija. Pieaugot drukāto materiālu nozīmei, lasīšana arvien ciešāk saistījās ar izglītību, darbu un līdzdalību sabiedrībā.

Digitālie krājumi ļauj šo procesu pētīt bez pārsteidzīgiem secinājumiem. Dažādu laikposmu preses izdevumi un grāmatas parāda, kā mainījusies valoda, tekstu uzbūve un sabiedrībai svarīgie jautājumi. Tie paši par sevi tomēr nepierāda konkrētu rakstpratības līmeni visā Latvijā. Šādam vērtējumam būtu vajadzīgi atsevišķi, salīdzināmi pētījumi.

Kāpēc UNESCO šo dienu saista ar cilvēktiesībām

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī. Organizācija rakstpratību aplūko kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu, nevis tikai kā skolas mācību rezultātu.

Šāds skatījums paplašina ierasto definīciju. Ja cilvēks nespēj saprast viņam būtisku rakstisku informāciju, formāla piekļuve pakalpojumam vēl nenozīmē, ka tas ir patiesi pieejams. Sarežģīta veidlapa, neskaidrs līguma punkts vai grūti uztverama veselības instrukcija var kļūt par reālu šķērsli.

Rakstpratība ietekmē arī spēju aizstāvēt savas tiesības. Lai apstrīdētu rēķinu, pieteiktos atbalstam vai ievērotu iestādes noteikto termiņu, vispirms jāatrod būtiskā informācija un jāsaprot, kā rīkoties. Tādēļ vienkārša un skaidra valoda ir svarīga ne tikai lasītājam, bet arī iestādēm, uzņēmumiem un medijiem.

Mūsdienu rakstpratība sākas pēc teksta izlasīšanas

Šodien ar tehnisku spēju izlasīt teikumu nepietiek. Būtiski ir uztvert teksta nozīmi, salīdzināt apgalvojumus un pamanīt, kas nav pateikts. Dažādās dzīves situācijās tas nozīmē atšķirīgas prasmes.

• Līgumā jāatrod cena, termiņš, soda nosacījumi un atteikuma kārtība.
• Valsts paziņojumā jānošķir pienākums no ieteikuma un jāpārbauda darbības termiņš.
• Veselības informācijā jāievēro avots, norāžu adresāts un iespējamie ierobežojumi.
• Digitālā ierakstā jāatšķir pierādījums no viedokļa, reklāmas vai emocionālas manipulācijas.

Šīs darbības veido funkcionālo rakstpratību — spēju izmantot tekstu konkrēta uzdevuma veikšanai. Savukārt digitālajā vidē tā cieši savienojas ar medijpratību: prasmi novērtēt avota uzticamību, publikācijas kontekstu un iespējamo autora nolūku.

Manipulācija bieži izmanto lasīšanas steigu

Maldinošs saturs ne vienmēr ir pilnībā izdomāts. Tas var izmantot īstu faktu bez konteksta, vecu ziņu pasniegt kā jaunu vai virsrakstā izdarīt secinājumu, kuru pats teksts neapstiprina. Īpaši ievainojams ir lasītājs, kurš redz tikai ekrānuzņēmumu vai dalās ar ierakstu, neatverot sākotnējo publikāciju.

Drošāka lasīšana sākas ar dažiem vienkāršiem jautājumiem: kas ir informācijas autors, kad tā publicēta, uz kādiem pierādījumiem tā balstās un vai apgalvojumu apstiprina sākotnējais avots. Svarīgi pārbaudīt arī tīmekļa adresi, jo vizuāli līdzīgas vietnes var piederēt pilnīgi atšķirīgiem izdevējiem.

Līgumi, veselības norādes un iestāžu vēstules nav parasti teksti

Ikdienas drošībai būtiska ir spēja mainīt lasīšanas veidu atbilstoši dokumentam. Romānu iespējams lasīt secīgi, bet līgumā jāmeklē savstarpēji saistīti noteikumi. Veselības norādēs īpaša uzmanība jāpievērš devām, brīdinājumiem un tam, kam konkrētā informācija paredzēta.

Arī valsts vai pašvaldības vēstule jālasa strukturēti. Vispirms jānoskaidro, kura iestāde to nosūtījusi un kāds ir dokumenta mērķis. Pēc tam jāatrod termiņš, prasītā darbība, kontaktinformācija un iespējamā lēmuma apstrīdēšanas kārtība. Ja teksts nav saprotams, drošāk ir lūgt skaidrojumu pašai iestādei, nevis paļauties uz nejaušu interpretāciju sociālajos tīklos.

Šādās situācijās pārpratums var maksāt naudu, laiku vai iespēju laikus saņemt palīdzību. Tāpēc rakstpratība nav tikai individuāla priekšrocība. Sabiedrības drošību stiprina arī skaidri uzrakstīti dokumenti un pieejami skaidrojumi.

Latvijas digitālais krājums ļauj pētīt lasīšanas vēsturi

Latvijas Nacionālā bibliotēka savā Nacionālajā digitālajā bibliotēkā nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas palīdz izsekot tam, kā dažādos laikmetos cilvēkus uzrunāja, informēja un aicināja rīkoties.

Arhīva materiālus iespējams izmantot arī kā praktisku medijpratības vingrinājumu. Lasītājs var salīdzināt viena laikposma publikācijas, vērot izmantoto valodu un pārbaudīt, vai teksts ir ziņa, sludinājums, komentārs vai oficiāls paziņojums. Jāņem vērā, ka vēsturiski teksti atspoguļo sava laika normas, zināšanas un varas attiecības.

Kā lasīt vēsturisku avotu piesardzīgi

Vēsturiska publikācija nav automātiski neitrāls notikuma apraksts. To ietekmē izdevuma mērķis, redakcionālā vide, auditorija un publicēšanas laiks. Pilnvērtīgākai izpratnei noder vairāku materiālu salīdzināšana, uzmanība datumam un teksta žanram, kā arī nošķīrums starp autora apgalvojumu un pārbaudāmu faktu.

Tieši šeit satiekas vēsture un mūsdienu digitālā drošība. Gan senā laikrakstā, gan sociālā tīkla ierakstā lasītājam jānoskaidro, kas runā, kādēļ tas tiek darīts un kādi pierādījumi piedāvāti. Tehnoloģija ir mainījusies, taču kritiskas lasīšanas pamatjautājumi palikuši pārsteidzoši līdzīgi.

Starptautiskā rakstpratības diena tādēļ nav tikai atgādinājums par grāmatām vai skolu. Tā mudina pārbaudīt, vai spējam tekstu pārvērst informētā rīcībā. Sabiedrībā, kur lēmumi arvien biežāk sākas ekrānā, rūpīga lasīšana ir viena no praktiskākajām drošības prasmēm.

Avots: UNESCO