1. oktobris: kāpēc radās Starptautiskā veco ļaužu diena un ko tā atgādina Latv

Starptautiskā veco ļaužu diena ir 1. oktobrī. Apvienoto Nāciju Organizācija šo datumu noteica, lai pievērstu uzmanību vecāku cilvēku vietai sabiedrībā. Latvijā dienas nozīmi var pārbaudīt arī pavisam ikdienišķā situācijā: vai cilvēks, kurš nelieto internetu, spēj saņemt saprotamu informāciju un izmantot vajadzīgo pakalpojumu.

Autors: Latbiotech redakcija. Publicēts 2026. gada 1. oktobrī.

Kāpēc ANO izvēlējās 1. oktobri

ANO Ģenerālā asambleja 1990. gada 14. decembrī ar rezolūciju 45/106 pasludināja 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. Tātad tā nav nejauši izraudzīta diena kalendārā vai vienas valsts svētki. Tas ir starptautisks atgādinājums pievērst uzmanību vecāku cilvēku dzīvei un iespējai piedalīties sabiedrībā.

Dienas nosaukums ir vēsturisks. Runājot par cilvēkiem ikdienā, precīzāk un cieņpilnāk ir teikt „vecāki cilvēki”, nevis pieņemt, ka visiem noteiktā vecumā ir vienādas vajadzības. Vienam svarīga ir iespēja turpināt strādāt vai iesaistīties vietējā kopienā. Citam pašlaik būtiskākais ir skaidrs paziņojums no iestādes vai iespēja pieteikt pakalpojumu pa telefonu.

ANO Starptautiskās veco ļaužu dienas lapā skaidro dienas starptautisko kontekstu. Latvijā šis datums dod iemeslu uzdot konkrētāku jautājumu: vai pakalpojumi darbojas arī cilvēkam, kuram nav viedtālruņa vai kurš nevēlas lūgt citam piekļuvi saviem personas datiem?

Cieņa sākas ar iespēju pašam pieņemt lēmumu

Palīdzēt vecākam ģimenes loceklim nenozīmē automātiski izlemt viņa vietā. Ja jānoskaidro vizītes laiks, jāizlasa iestādes vēstule vai jāaizpilda pieteikums, pirmais solis ir pajautāt, kādu palīdzību cilvēks vēlas. Dažreiz pietiek skaļi nolasīt norādījumus. Citreiz vajadzīgs atbalsts, lai atrastu tālruņa numuru vai sagatavotu jautājumus sarunai.

Šī atšķirība ir svarīga arī pakalpojuma sniedzējam. Informācija var būt tehniski pieejama internetā, bet praktiski nesasniedzama cilvēkam, kurš portālu nelieto. Pat tad, ja blakus ir izpalīdzīgs radinieks, viņam ne vienmēr ir tiesības saņemt atbildes cita cilvēka vārdā. Tāpēc pirms sazināšanās ar iestādi ir lietderīgi noskaidrot, vai cilvēks vēlas runāt pats un kāda piekrišana vai pilnvarojums konkrētajā gadījumā vajadzīgs.

Vecums pats par sevi nepasaka, cik labi cilvēks pārvalda digitālos rīkus. Šķērslis var būt arī neskaidra valoda, grūti salasāms teksts, dzirdes vai redzes grūtības, neērts darba laiks vai tālu esoša klientu apkalpošanas vieta. Tāpēc visnoderīgākais jautājums ir par konkrēto darbību, kuru cilvēks šobrīd nevar paveikt.

Ja pakalpojums ir internetā, noskaidrojiet citus saziņas veidus

Latvijā daudzu iestāžu informācija ir atrodama tiešsaistē, taču ģimenei nav jāsāk ar konta izveidi vecākā cilvēka vietā. Vispirms noskaidrojiet, kura iestāde par pakalpojumu atbild un kā ar to var sazināties. Latvija.gov.lv var izmantot kā sākumpunktu iestāžu un pakalpojumu meklēšanai; konkrētās iestādes vietnē pārbaudiet aktuālo tālruņa numuru un klientu apkalpošanas kārtību.

Sarunā palīdz īsi, precīzi jautājumi:

• Vai informāciju var saņemt pa telefonu vai klātienē?
• Vai pieteikumu iespējams iesniegt bez tiešsaistes autentifikācijas?
• Kādi dokumenti jāņem līdzi un vai vizīte iepriekš jāpiesaka?
• Kā cilvēks var pilnvarot tuvinieku, ja pats vēlas šādu palīdzību?

Atbildes ir atkarīgas no pakalpojuma. Piemēram, par pensijas vai pabalsta jautājumu jāvaicā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, savukārt par pašvaldības pakalpojumu — attiecīgajai pašvaldībai. Ja atbilde nav skaidra, lūdziet nosaukt nākamo konkrēto soli un vietu, kur pārbaudīt nepieciešamos dokumentus. Tas palīdz izvairīties no lieka brauciena vai atkārtota zvana.

Līdzdalība ir vairāk nekā pakalpojuma saņemšana

Starptautiskā diena atgādina arī par vecāku cilvēku līdzdalību ārpus iestādēm. Iespēja piedalīties ģimenes lēmumos, satikt cilvēkus, nokļūt uz pasākumu vai paust viedokli par apkaimes pārmaiņām ir daļa no ikdienas, nevis īpaša privilēģija. Šīs iespējas ietekmē gan informācijas pasniegšanas veids, gan transports, telpu pieejamība un tas, vai kāds vispār pajautā cilvēka viedokli.

Tādēļ 1. oktobrī nav vajadzīgs pieņemt, ka visiem vecākiem cilvēkiem piemērota viena un tā pati palīdzība. Noderīgāk ir uzdot konkrētu jautājumu: kuru lietu cilvēks vēlas izdarīt pats, un kas viņam šobrīd to apgrūtina? Atbilde var būt ļoti vienkārša — skaidrāk uzrakstīts paziņojums, sazvanāms darbinieks vai iespēja saņemt informāciju uz papīra.

Ja ģimenē ir neatrisināts jautājums par pakalpojumu, šodien var sākt ar vienu pārbaudi: kopā atrast atbildīgo iestādi un noskaidrot, kā cilvēks var saņemt atbildi sev ērtā veidā. Tieši šādās izvēlēs kļūst redzams, ko cieņa un līdzdalība nozīmē ārpus kalendāra.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija