D vitamīns Latvijā: kāpēc ar uzturu vien var nepietikt

Latvijas platuma grādos no oktobra līdz aprīlim saules ultravioletais B starojums parasti nav pietiekams stabilai D vitamīna veidošanai ādā. Treknas zivis, olas un bagātināti produkti palīdz, taču ar uzturu vien vajadzīgo daudzumu ne vienmēr izdodas uzņemt. Pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes.

Būtība īsumā

• D vitamīns nepieciešams kaulu, muskuļu un imūnsistēmas normālai darbībai.
• Nogurums nav specifiska D vitamīna deficīta pazīme, tādēļ pašdiagnostika nav droša.
• D vitamīna stāvokli visbiežāk izvērtē ar 25-hidroksivitamīna D jeb 25(OH)D analīzi.
• Preparāta forma un deva jāizvēlas kopā ar ārstu, ņemot vērā analīzes un veselības stāvokli.

Autors: Latbiotech redakcija. Informācija pārskatīta 2026. gada 30. augustā.

Kāpēc tumšajā sezonā D vitamīna veidojas mazāk

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas organismā darbojas arī kā bioloģiski aktīvu procesu regulators. Daļu cilvēks uzņem ar pārtiku, bet ievērojama daļa var veidoties ādā saules UVB starojuma ietekmē.

Latvijā saules leņķis rudenī un ziemā ir zems. Tādēļ laikposmā no oktobra līdz aprīlim UVB starojuma var nepietikt efektīvai D vitamīna sintēzei, pat ja cilvēks regulāri uzturas ārā. Loga stikls šo starojumu lielā mērā aiztur, tāpēc saulaina istaba nav līdzvērtīga atrašanās vietai ārā.

Arī vasarā D vitamīna veidošanos ietekmē mākoņainība, apģērbs, ādas pigmentācija, vecums, saules aizsarglīdzekļi un ārā pavadītais laiks. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no ādas aizsardzības: ilgstoša sauļošanās un solārijs nav drošs D vitamīna iegūšanas paņēmiens. Jāievēro SPKC ieteikumi par aizsardzību pret ultravioletā starojuma radīto kaitējumu.

D vitamīna nozīme imunitātei, muskuļiem un pašsajūtai

D vitamīns palīdz uzturēt kalcija un fosfora vielmaiņu, kaulu mineralizāciju un normālu muskuļu darbību. Tā receptori atrodami arī imūnsistēmas šūnās, tādēļ pietiekams D vitamīna nodrošinājums ir viena no normālas imūnās funkcijas sastāvdaļām.

Tas tomēr nav līdzeklis, kas garantē aizsardzību pret infekcijām. Imunitāti ietekmē arī miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, vakcinācija, hroniskas slimības un citi faktori. D vitamīna preparāts nevar aizstāt pilnvērtīgu profilaksi vai ārsta noteiktu ārstēšanu.

Nogurums, muskuļu vājums un pazemināta pašsajūta mēdz būt sastopami D vitamīna deficīta gadījumā, taču šie simptomi nav specifiski. Līdzīgas sūdzības var izraisīt anēmija, vairogdziedzera darbības traucējumi, miega trūkums, infekcija, psiholoģiska pārslodze vai citas veselības problēmas. D vitamīns nav stimulants, un tā lietošana pati par sevi ne vienmēr palielina enerģiju.

Kāpēc ar pārtiku vien ne vienmēr pietiek

D vitamīns dabīgi atrodams salīdzinoši nelielā produktu klāstā. Nozīmīgākie avoti ir treknas zivis, zivju aknu eļļa, olu dzeltenumi un atsevišķi subprodukti. Pieejami arī ar D vitamīnu bagātināti piena produkti, augu dzērieni un citi pārtikas produkti.

Praksē uzņemtais daudzums ievērojami atšķiras. To nosaka porcijas lielums, produkta veids, ēšanas biežums un bagātinātā produkta sastāvs. Marķējumā jāpārbauda D vitamīna daudzums konkrētā porcijā, nevis jāpaļaujas tikai uz norādi, ka produkts ir bagātināts.

Regulāri ēst zivis ir vērtīgi, tomēr nav pamatoti patvaļīgi palielināt zivju aknu, aknu eļļas vai citu koncentrētu produktu patēriņu. Tajos var būt daudz A vitamīna vai citu vielu, kuru pārmērīga uzņemšana rada risku. Īpaša piesardzība nepieciešama grūtniecības laikā.

SPKC veselīga uztura ieteikumi palīdz veidot sabalansētu ēdienkarti, taču tie neaizstāj individuālu D vitamīna stāvokļa izvērtējumu. Uztura dienasgrāmata var palīdzēt ārstam saprast iespējamo uzņemšanu, bet tā nevar noteikt D vitamīna koncentrāciju asinīs.

Asinsanalīzes ir pamats individuālam lēmumam

D vitamīna nodrošinājumu parasti vērtē, nosakot 25(OH)D koncentrāciju asinīs. Rezultāts jāinterpretē ārstam, jo laboratoriju atsauces intervāli un klīniskie mērķi var atšķirties. Viena internetā atrasta robežvērtība nav piemērojama visiem cilvēkiem.

Ārsts vienlaikus var izvērtēt sūdzības, uzturu, saules iedarbību, vecumu, ķermeņa masu, grūtniecību, zarnu uzsūkšanās traucējumus, nieru vai aknu slimības un lietotos medikamentus. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešami arī citi izmeklējumi, piemēram, kalcija līmeņa noteikšana.

Lielāks deficīta risks var būt cilvēkiem, kuri reti uzturas ārā, valkā ķermeni sedzošu apģērbu, dzīvo aprūpes iestādē vai kuriem ir tumšāka ādas pigmentācija. Riska grupā var būt arī seniori un cilvēki ar slimībām, kas traucē taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos. Piederība riska grupai vēl nenosaka konkrētu preparāta devu.

Kā droši sagatavoties tumšajam gadalaikam

Droša rīcība sākas nevis ar preparāta iegādi, bet ar veselības stāvokļa izvērtēšanu. Praktiska secība ir šāda:

1. Pierakstiet noguruma, muskuļu sāpju vai citu sūdzību raksturu un ilgumu.
2. Apkopojiet informāciju par uzturu, uztura bagātinātājiem un regulāri lietotajiem medikamentiem.
3. Konsultējieties ar ģimenes ārstu par 25(OH)D analīzes nepieciešamību un citiem iespējamiem noguruma cēloņiem.
4. Veiciet ārsta ieteiktās asinsanalīzes un pārrunājiet rezultātus.
5. Ja ārsts iesaka preparātu, vienojieties par devu, lietošanas ilgumu un atkārtotas pārbaudes laiku.

D vitamīna preparātus nevajadzētu kombinēt, nepārbaudot to sastāvu. Viena un tā pati viela var būt multivitamīnos, zivju eļļā un atsevišķā D vitamīna produktā, tādēļ kopējā deva var izrādīties lielāka par iecerēto.

Pārāk liela deva var kaitēt veselībai

D vitamīns uzkrājas organismā, un ilgstoša pārmērīgu devu lietošana var paaugstināt kalcija līmeni asinīs. Iespējamās pazīmes ir slikta dūša, pastiprinātas slāpes, bieža urinēšana, aizcietējums, vājums vai apjukums. Smagos gadījumos var tikt bojātas nieres un rasties sirds ritma traucējumi.

Ja preparāta lietošanas laikā parādās neparasti simptomi, jāsazinās ar ārstu. Bērniem paredzētie pilieni jādozē īpaši rūpīgi un jāglabā viņiem nepieejamā vietā. Zīdaiņiem, bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām devas izvēle jāuztic ārstniecības personai.

Pirms konsultācijas ir vērts pārskatīt SPKC aktuālos materiālus par veselīgu uzturu, ultravioletā starojuma drošību un sezonālo veselības profilaksi. Galvenais nākamais solis tomēr ir individuāla saruna ar ārstu, jo tikai analīžu rezultāti un veselības vēsture ļauj pamatoti izlemt, vai papildus D vitamīns ir nepieciešams.

Avots: Editorial research